Aptauja: Puse krievvalodīgo uzskata, ka Latvijā diskriminē latviešu valodu nezinošos

Vairāk nekā puse krievvalodīgo uzskata, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kuri nezina latviešu valodu, secināts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā.

Pētījumā «Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi» teikts, ka 56,5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu ģimenē, atbildējuši pozitīvi (jā un daļēji) uz jautājumu «Vai Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kas nezina latviešu valodu?».

Savukārt starp aptaujātajiem, kuri ģimenē izmantojuši latviešu sarunvalodu, uz šo jautājumu pozitīvu atbildi sniedza 13,9%.

Tāpat pētījumā konstatēts, ka starp nepilsoņiem to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kuri nezina latviešu valodu ir augstāks (58,4%) nekā starp pilsoņiem (24,5%). Savukārt, visas Latvijas iedzīvotāju kontekstā, šādu uzskatu atbalstīja 29,7%.

Pētījuma veicēji norāda, ka tajā pašā laikā aptuveni puse krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt šim apgalvojumam vai ir neitrāli pret to.

Visaugstākais atbalsts jau minētajam vēstījumam ir konstatējams Latvijas pilsētās ar vislielāko krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu – Daugavpilī, Rīgā un Rēzeknē. Pārējā Latvijā atbalsts šiem vēstījumiem ir minimāls.

Pētījums veikts ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā pielietot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai. Datu vākšana notika sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūrām «Factum» un SKDS. Aptauja pa visu Latviju veikta 2015.gada sākumā, bet Latgalē – 2016.gada sākumā.

Eksperti apstiprinājuši vārda «hipsteris» lietojumu latviešu valodā

Latviešu valodas ekspertu komisija lēmusi par jaunatnes subkultūras pārstāvja nosaukuma formu latviešu valodā, liecina informācija Valsts valodas centra mājaslapā.

Turpmāk latviešu valodā jaunās subkultūras pārstāvi, kas angļu valodā pazīstams kā «hipster», latviešu valodā būs jāsauc par hipsteri.

Britu laikraksts «The Guardian» iepriekš paudis nostalģiju par virkni klasisku vērtību, kas neizbēgami mainījušās līdz ar hipsteru ienākšanu mūsdienu pasaulē. Starp «hipsteru samaitātajām lietām» laikraksts izcēlis Džeimsu Bondu, riteņbraukšanu, bārdu audzēšanu un mūzikas festivālus.

Izdevums sūrojas par mūsdienu stilīgo jauniešu subkultūras ietekmi uz britu superspiega Džeimsa Bonda tēlu, mežonīgu uzdzīvi un seksīgas ainiņas aizstājot ar adītām jakām un jefiņu brillēm.

Melnajā sarakstā ieļauti arī hipsteru vidū modīgie fiksiji jeb fiksētā zobrata velosipēdi un bagātīgās bārdas.

«Vispirms hipsteri samaitāja riteņbraukšanu ar saviem fiksijiem un nāves bailēm no frizūras sabojāšanas ar ķiveri. Tagad viņi ir sagrāvuši arī skriešanu. Vairs nav gana ar vieglu skrējienu parkā. Tam ir jābūt stipro skrējienam vai ultramaratonam, kas viss tiek fiksēts lietotnē.»

«Ar sejas apmatojumu agrāk lepojās nobružāti dabas mīļotāji, nomocīti dzejnieki un ģeogrāfijas skolotāji. Tagad bārda ir katram otrajam. Agrāk tā neprasīja nekādas pūles, tā bija sliņķu izvēle skūšanās vietā. Tagad tā ir apcirpta, ieskrullēta, ievaksēta un saposta kā šķirnes pūdelim. Astoņi no desmit stilīgajiem runčiem dod priekšroku ūsām,» raksta avīze.

Raksta autori pauž neapmierinātību par mūzikas festivālu gaisotnes izmaiņām, pazobojoties arī par «stilīgo jauniešu» vēlmi ar savām ikdienas gaitām nemitīgi izrādīties sociālajos tīklos.

«Agrāk festivālu būtība bija savu bremžu, drēbju un saprāta zaudēšana atklātā laukā. Tagad festivāli ir kā hipsteru izturības pārbaude. Jānakšņo modīgā teltī, jāģērbjas kā uz skatuves, jāēd autentiskākajā ielas pārtikas busiņā, jāmalko pareizais mājdarītāju alus un jānoķer vismazpazīstamākās grupas – visu iepriekš minēto cītīgi dokumentējot sociālajos medijos,» sūrojas «The Guardian».

Latviešu valoda Latgalē ir diskriminēta

Latgalē lielākā daļa iedzīvotāju nobalsoja par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzskata, ka nevis krievu valoda, bet gan latviešu valoda Latgalē ir diskriminēta.

Viņš šorīt intervijā Latvijas radio pauda uzskatu, ka pēc referenduma svarīgāks jautājums ir ne tikai par latviešu valodas prasmēm, bet gan lojalitāti Latvijas valstij, par tās atzīšanu.

«Diemžēl vēsture ir tāda, ka visos okupācijas režīmos un arī neatkarības cīņās bija cilvēki, kuri perfekti pārvaldīja latviešu valodu, bet tajā pašā laikā viņi neatzina šo valsti un cīnījās pret šīs valsts atjaunošanu, un cīnās vēl šodien.

Droši vien kāda daļa (ceru, ka tā ir ļoti, ļoti maza daļa) no tiem cilvēkiem, kuri balsoja par krievu valodu, bija cilvēki, kuri neatzīst šo valsti.»

Tāpēc jāaizdomājas, vai mēs kā latvieši, pēdējos 20 gadus nepārtraukti nonicinot savu valsti, neesam panākuši, ka arī citi cilvēki, kuri šeit dzīvo, to nonicina un nerūpējas.

Jaunsleinis uzskata, ka latviešu valoda Latgales reģionā ir diskriminēta. Visi to esot zinājuši 20 gadus, bet nekas neesot darīts.

«Jautājums nav par krievu valodas diskrimināciju, jautājums ir par latviešu valodas diskrimināciju šajos reģionos. Mums šeit būtu jāpalīdz.

Miers un stabilitāte valstī ir tikai tāpēc, ka šos 20 gadus nevienā pašvaldībā nekad nevienam citu tautību cilvēkam, neatkarīgi no viņa nacionalitātes, nekad nav atteikta palīdzība, neskatoties, vai viņš pārvalda vai nepārvalda latviešu valodu.”

Reālā dzīvē pirmajā vietā ir cilvēka vajadzības, nevis valsts valodas prasmes. Tas esot nodrošinājis stabilitāti un mieru. Tāpēc arī sabiedrībā nav spēcīgā dalījuma.

Pēc referenduma ir jāizdara secinājumi par valsts nākotnes attīstību un ekonomisko situāciju valstī.

Viņš uzskata, ka no valsts puses īpašai pieejai jābūt ne tikai Latgalei, bet vispār lauku rajoniem un arī pierobežai.

Jau ziņots, ka Latgalē lielākā daļa iedzīvotāju – aptuveni puse no balsstiesīgajiem – nobalsoja par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Visvairāk iedzīvotāju pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latgalē nobalsojuši Rugāju novadā – 94,21% no kopējā reģistrēto vēlētāju skaita.

Kopumā Latvijas pilsoņi sestdienas referendumā nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu.

Vārdu «barista» latviešu valodā aizstās ar kafijas bārmenis un kafijas bārmene

Valsts valodas komisija nolēmusi svešvārdu «barista» latviešu valodā aizstāt ar apzīmējumiem «kafijas bārmenis» un «kafijas bārmene», liecina publikācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Tāpat latviskoti vairāki ēdienu nosaukumi, piemēram, olbaltuma cepumi, ko franču valodā dēvē par «meringue», ir jādēvē par bezē, itāļu cūkgaļas veltnis «pancetta» – par pančetu, japāņu gaumē pagatavota baltmaizes rīvmaize – par panko, bet saldināts putukrējuma ar vaniļu vai citu aromatizētāju «creme chantilly» – par putukrējumu.

Lēmums pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē, kas notika marta sākumā.

Latgaliešu valodu ikdienā lieto 8,8% Latvijas iedzīvotāju

Latgaliešu valodu ikdienā lieto 8,8% Latvijas iedzīvotāju, tostarp Latgalē ikdienā latgaliski sarunājas 35,5% cilvēku, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), kas šos statistikas datus sagatavojusi arī latgaliešu valodā.

Tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijā 2011.gada 1.martā bija 164,5 tūkstoši cilvēku, kas ikdienā lieto latgaliešu valodu. Visvairāk tajā runā Latgalē, kur dzīvo 97,6 tūkstoši latgaliešu valodā runājošu cilvēku. Salīdzinoši daudz latgaliešu valodas lietotāju ir sastopami arī Rīgā – 29,4 tūkstoši – un Pierīgas reģionā – 14,4 tūkstoši.

Latgaliešu valodu ikdienā lieto 8,8% Latvijas iedzīvotāju, savukārt starp tiem, kuri mājās pārsvarā lieto latviešu valodu, latgaliešu valodā ikdienā runā 10,6%. Starp iedzīvotājiem, kuri mājās pārsvarā lieto krievu valodu, latgaliešu valodā ikdienā runā tikai 5,8%.

Visbiežāk latgaliešu valoda tiek lietota Latgalē, kur trešā daļa iedzīvotāju (35,5%) to lieto ikdienā. Visbiežāk latgaliešu valoda tiek lietota Kārsavas, Baltinavas un Varakļānu novadā, kur vairāk nekā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ikdienā sarunājas latgaliski. Latgales lielajās pilsētās latgaliešu valoda tiek lietota salīdzinoši retāk – Rēzeknē to lieto 40,5% iedzīvotāju ikdienā, Daugavpilī tikai 9,3% ikdienā sarunājas latgaliski.

Tikmēr deviņi no desmit Ciblas (94,7%), Kārsavas (94,0%), Riebiņu (91,5%), Rēzeknes (90,9%), Baltinavas (90,0%) novada latviešu valodā runājošajiem iedzīvotājiem ikdienā lieto latgaliešu valodu. Turpretī Latgales lielo pilsētu latviski runājošo iedzīvotāju vidū latgaliešu valoda tiek lietota retāk – Rēzeknē 76,9% un Daugavpilī 46,3%.

«Diemžēl no vienā laika momentā fiksētas informācijas tiešus secinājumus par latgaliešu valodā runājošo iedzīvotāju skaita izmaiņām nevar izdarīt. Tomēr, vērtējot netieši, jāatzīst, ka latgaliešu valodu ikdienā biežāk lieto vecāka gadagājuma Latvijas iedzīvotāji. Ja līdz 20 gadu vecumam latgaliešu valodu lieto tikai 6% iedzīvotāju, tad pēc 70 gadu vecuma latgaliešu valodu ikdienā lieto jau gandrīz 10% iedzīvotāju,» norāda CSP.

Latgaliešu valodā runājošo vidējais vecums ir 46,2 gadi, kas ir augstāks nekā Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums – 41,6 gadi.

«Balstoties tikai uz šiem rezultātiem, iespējams izteikt prognozes, ka nākotnē latgaliešu valodā runājošo skaits varētu samazināties,» secina CSP.

Prezidents saskata nepieciešamību sekmēt latviešu valodas apguvi un pilsonisko izglītību

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, iepazīstoties ar otrdien publicēto Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu, secinājis, ka vēl ir pietiekami daudz darāmā, lai Latvijas sabiedrība kļūtu saliedētāka.

Kā norādīja viņa preses padomnieks Jānis Siksnis, Vējonis uzskata, ka ir svarīgi veicināt ikviena iedzīvotāja piederības sajūtu Latvijas valstij. Tāpat nepieciešams sekmēt latviešu valodas apguvi, veicināt pilsonisko izglītību un izpratni par Latvijas vēsturi.

Siksnis stāstīja: pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas Vējonis detalizēti iepazīsies ar Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu, lai pieņemtu kādus lēmumus, kurus ekspertu ieteikumus atbalstīt un kādas būs nākamās darbības.

Šā gada pirmajā pusgadā – divdesmit piecus gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas – 32 bērni joprojām ir tikuši reģistrēti kā Latvijas nepilsoņi. Nepilsoņa statuss saskaņā ar Latvijas likumiem nozīmē, ka šī persona ir bijušās PSRS pilsonis, kuram nav ne Latvijas, ne citas valsts pilsonības.

Latvijas valsts ir veikusi pasākumus, lai atvieglotu iespēju Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem tikt atzītiem par Latvijas pilsoņiem. Tomēr ne visi vecāki izmanto likumā paredzēto iespēju reģistrēt savu dzimušo bērnu kā Latvijas pilsoni, norādīja Siksnis.

Šā iemesla dēļ Valsts prezidents uzskata, ka visiem Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi. «Divdesmit piecus gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir laiks izbeigt reģistrēt jaunus bijušās PSRS pilsoņus,» uzskata Vējonis.

Viņa ieskatā šim solim jātiek spertam uz nākotni, proti, jaunajiem nosacījumiem jāattiecas uz bērniem, kas vēl tikai piedzims.

«Nav šaubu, ka šiem bērniem būs visas iespējas iekļauties Latvijas sabiedrībā un kļūt par patriotiskiem Latvijas pilsoņiem. Pilngadību viņi sasniegs tikai astoņpadsmit gadus pēc šāda likuma pieņemšanas,» izteicās prezidents, kurš norādīja, ka izmaiņas būtu attiecināmas tikai uz nepilsoņu bērniem, nevis ārvalstnieku bērniem.

Esošajiem nepilsoņiem, tostarp šo bērnu vecākiem, jāsaglabā līdzšinējā kārtība, proti, individuāla naturalizācija vai bērnu atzīšana par pilsoni pēc vecāku vai paša bērna paustas gribas.

Notiks vispasaules latviešu valodas diktāta rakstīšana. Pārbaudi savu rakstītprasmi!

Sestdien, 15.oktobrī, plkst. 12.00 Ventspils Augstskolā (VeA) notiks otrā vispasaules diktāta latviešu valodā rakstīšana. Šogad diktātu Ventspilī lasīs VeA Tulkošanas studiju fakultātes lektore Diāna Neimane. Diktātam pieteikties var ikviens interesents, kurš vēlas pārbaudīt savu rakstītprasmi, portālu “Apollo”informēja Agnese Jēkabsone, Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos.

Diktāta rakstīšana klātienē vienlaikus notiks sešās Latvijas pilsētās – Ventspilī, Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē -, interesenti ir aicināti pieteikties iepriekš lapā www.raksti.org, savukārt rakstīt diktātu tiešsaistē varēs tajā pat vietnē bez iepriekšējas reģistrācijas. Latviešu valodas diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš vienlaicīgi norisināsies visā pasaulē un kurā drīkst piedalīties jebkurš interesents. Turklāt diktātu var rakstīt arī anonīmi, ja persona nevēlas norādīt savu vārdu.

Gandrīz 300 vārdu garā teksta autors ir rakstnieks Pauls Bankovskis, kurš radījis tekstu speciāli diktāta vajadzībām. Labojot tekstu, atzīmes netiks liktas, taču būs norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaits, lai ikviens interesents varētu novērtēt savas zināšanas.

Organizatori norāda, ka iniciatīvas mērķis ir attīstīt latviešu valodas rakstītprasmi, audzināt cieņu pret dzimto valodu jau no bērnības, veidot ciešākas saiknes ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu.

Kučinskis: Pāriet uz izglītību latviešu valodā jau 2018.gadā nav iespējams

Pāriet uz izglītību latviešu valodā no 1.klases jau 2018.gadā nav iespējams, jo palikuši tikai divi gadi, uzskata premjera amatam nominētais politiķis Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis pēc tikšanās ar nacionālo apvienību žurnālistiem sacīja, ka jūtīgākais jautājums šodienas sarunā bija saistīts ar nacionālās apvienības vēlmi valdības deklarācijā ierakstīt, ka 2018.gadā valsts izglītības iestādēs no 1.klases mācībām jānotiek latviešu valodā.

Viņš uzsvēra, ka ar nacionālo apvienību vienojās par virzību uz to, lai skolas pakāpeniski pārietu uz apmācību latviešu valodā no 1.klases, bet «runāt par 2018.gadu pašlaik nav iespējams, jo palikuši tikai divi gadi». Līdz ar to 2018.gadu nevar ierakstīt arī deklarācijā, piebilda politiķis.

Vienlaikus Kučinskis akcentēja, ka šajā jautājumā jābūt konkrētam pasākumu plānam, lai mērķi varētu īstenot pārskatāmā nākotnē.

Porziņģis NBA spēļu reklāmā runā latviešu valodā

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas «Knicks» latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis redzams ietekmīgā sporta medija ESPN jaunajā reklāmā, kurā runā latviešu valodā.

ESPN reklāmā Ziemassvētku vecītis, kurš iejuties NBA komisāra Adama Silvera amatā, ar videozvana starpniecību sazinās ar Porziņģi, kuru sveicina latviešu valodā, sakot: «Kristaps! Labdien!»

Basketbolists ir acīmredzami pārsteigts, norādot, ka latviešu valodu ir ļoti grūti iemācīties.

Porziņģis arī piebilst, ka Ziemassvētku vecītis noteikti nevar sagaidīt «Knicks» pret «Celtics» spēli Ziemassvētkos.

ESPN plāno nākt klajā ar vēl citām reklāmām, kurās redzams Ziemassvētku vecītis.

ESPN un raidorganizācija ABC pārraidīs visas piecas basketbola spēles, kas paredzētas 25.decembrī.

Šosezon vidēji mačā Porziņģis guvis 20,2 punktus un izcīnījis 7,6 atlēkušās bumbas zem groziem, abos rādītājos ieņemot otro vietu komandā. Tikmēr «Knicks» ar 12 uzvarām 21 spēlē ieņem piekto vietu Austrumu konferencē.

Porziņģis NBA pārsteidzoši debitēja pērn, kad viņš 72 mačos izcēlās caurmērā ar 14,3 punktiem un 7,3 atlēkušajām bumbām, kā arī 1,9 bloķētiem metieniem. Latvietis iemantoja milzu popularitāti ne tikai «Knicks» fanu vidū, bet arī visā līgā.

Pēc 50 gadiem latviešu valoda kļūšot tikai par runātu valodu

Latviešu valodas tālāka nākotne atkarīga no valsts līmeņa palīdzības dzīvās valodas iespējami visu jomu kvalitatīvā nodrošināšanā, sākot ar kvalitatīvu apmācību un beidzot ar kvalitatīvu esošās un jaunās terminoloģijas nodrošināšanu. Tā LZK stāsta LU Filoloģijas fakultātes profesore Janīna Kursīte.

Valodas dzīvotspēja atkarīga no tulkojumu kvalitātes, sākot ar tehnisko un specializēto literatūru un beidzot ar daiļliteratūru, skaidro pazīstamā filoloģe.

Kā prognozē Kursīte, aptuveni pēc piecdesmit gadiem latviešu valoda kļūs pārsvarā tikai par runātu valodu, rakstītā valoda saglabāsies tikai latviešu daiļliteratūrā. Tulkojumu tikpat kā nebūs, jo tas būšot ekonomiski neizdevīgi. Pilnvērtīga valodas attīstība iespējama, ja tā aptveroši tiek lietota ne tikai valsts un pašvaldības institūcijās, bet arī privātajā jomā.

Valoda dzīvos, ja tiks nodrošināta pilnvērtīga un kvalitatīva ES institūciju oficiālo dokumentu tulkošana, kategoriska ir Kursīte.

Valodas dzīvībai nepieciešama pilnvērtīga attīstība plašsaziņas līdzekļos, sākot ar laikrakstiem un žurnāliem, televīzijas, radio un beidzot ar tīmekļa vidi, viņa saka. Ja attīstība notiks nepilnvērtīgi, tad aptuveni pēc piecdesmit gadiem latviešu valoda kļūs pārsvarā tikai par runātu valodu, rakstītā valoda saglabāsies tikai latviešu daiļliteratūrā. Pēc 100 – 150 gadiem latviešu valoda kļūs par virtuves valodu.