Nodokļu konsultants iesaka apšmaukt divu valstu nodokļu iekasētājus vienlaikus

Latvijas un Igaunijas nodokļu administrācijām nav vienotas datu bāzes, kas ļautu zibenīgi reaģēt uz nesakritībām datos. Tieši šo trūkumu cenšas izmantot negodprātīgi biznesmeņi, atklājis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». No nodokļu administrācijām noslēptās naudas summas atkarīgas no uzņēmuma vēriena. Taču, veikli operējot ar firmām Latvijā un Igaunijā, šādi biznesmeņi spēj izvairīties gan no peļņas, gan darba spēka nodokļu nomaksas, kā arī iesaistās PVN izkrāpšanas shēmās. Turklāt šos veidus vienu pēc otra iesaka arī «de facto» atklāts nodokļu konsultants. Taču viņš noklusē, ka to īstenošanas rezultātā draud kriminālsods.

Internetā atrodama virkne nodokļu konsultācijas uzņēmumu, kas zinot, kā atvērt uzņēmumu Igaunijā. Īpaša interese par šādu iespēju uzņēmēju vidū ar jaunu sparu uzplaiksnīja gada nogalē. Tobrīd nebija skaidra mikrouzņēmumu nākotne. «de facto» sazinājās ar konsultantu, kurš google meklētājā pēc atslēgvārdiem uzrādījās kā pirmais. Mājas lapā informācija pieejama latviešu un krievu valodās. Taču birojs atrodas Igaunijā. Tallinas nomalē esošajā biroja ēkā mūs sagaida latvietis. Taču konsultēšot igaunis. Viņš zinot vietējo likumdošanu. Pirmā konsultācija esot bez maksas.

«de facto» tēlo uzņēmējus no Latvijas, kuri interesējas par Igaunijas nodokļu sistēmu. Iespējams, varētu arī atvērt firmu Igaunijā. Latvijā pašlaik pieder reklāmas aģentūra. Līdz ar to daļu darba varētu veikt arī Igaunijā. Jau sarunas pirmajās minūtēs konsultants izklāsta shēmu, kā tikt pie Latvijā esošā uzņēmuma peļņas, nodokļos nesamaksājot ne centa: «Uz gada beigām Jūs jau redzēsiet, firmai būs vai nebūs peļņa. (Es zinu, ka ir.) Ar rēķina palīdzību Jūs pārskaitāt šo naudu uz Igaunijas firmu. Šeit mums peļņas nodokļa nav.»

Konsultanti iesaka Igaunijas firmai izrakstīt fiktīvu rēķinu uzņēmumam Latvijā. Tas to apmaksā par summu, kas vienāda ar gaidāmo peļņu. Igaunijā nav peļņas nodokļa. Taču ir jāmaksā nodeva no dividendēm. Lai no nodokļa izvairītos, konsultanti iesaka aizdot naudu īpašniekam. Uz «de facto» jautājumu, ,kā Igaunijā skatās uz to, ka ņem nevis dividendes, bet aizņēmumu, konsultants atbild, ka “patiesībā, galvenais ko Igaunijā skatās, ir nodoklis pēc apgrozījuma. Tas ir galvenais, kas interesē valsti.»

Līdzīgā veidā nodokļu konsultanti iesaka izmantot priekšrocības no tā, ka Eiropas Savienības valstu starpā nav maksājams Pievienotās vērtības nodoklis. Taču tā ļaunprātīga izmantošana, izkrāpjot to no valsts, ir kriminālsodāma.

Nodokļu konsultanti nerimstas. Viņi iesaka veidu, kā izvairīties arī no darba spēka nodokļu nomaksas. Piemēram, darbinieks strādā uzņēmumā Latvijā. Par viņu tiek nomaksāti nodokļi. Papildus viņš veic pienākumus arī Igaunijas firmā. Taču Igaunijas nodokļu administrācijai viņš saka, ka nodokļus par darbu Igaunijā viņš samaksāšot savā mītnes zemē Latvijā. Taču to nedara. Rezultātā Igaunijā domā, ka nodokļi tiekot maksāti Latvijā, savukārt šeit neviens par viņa blakus darbiem nezina. Uz «de facto» piebildi, ka tas diez vai ir gluži likumīgi, konsultants atbild, ka “vienīgais, ko Jūs nedarāt, ko darbinieki nedara, viņi nedeklarē savus ienākumus Latvijā». Turklāt apstiprina, ka citi uzņēmēji tā strādājot.

Tajā pašā laikā zvērinātu advokātu biroja «Sorainen» partneris, nodokļu speciālists Jānis Taukačs ir pārliecināts, ka “šīs trīs shēmas ir absolūti melnas. Var redzēt, ka tie spēlē uz to, ka viņi attiecīgajiem ieņēmumu dienestiem nav tik acīmredzami.»

Par to, ka informācijas apmaiņa, iespējams, ir novēlota, pārliecinājās arī «de facto». No Igaunijas nodokļu administrācijas uzzinājām, ka pērn kaimiņvalstī bijuši nodarbināti 637 Latvijas pilsoņu. Taču valsts ieņēmumu dienests Latvijā šo skaitu uzzināšot vien pēc pusgada. Šobrīd tā rīcībā ir dati vien par 2015. gadu. To, ka uzņēmēji mēdz tīšuprāt izmantot šo informācijas vakuumu, apstiprina arī Igaunijas nodokļu administrācijas konsultante: “Iespējams, jā! Ja igauņu uzņēmums maksā dividendes un saņēmējs ir latvietis, latvieši vienkārši to nedeklarē.»

Pērn Valsts ieņēmumu dienests Latvijā dažādu nodokļu kontroles pasākumu rezultātā iemaksai budžetā papildus aprēķinājis 291,5 milj.eiro. Daļa no šīs summas veidojas arī no situācijām, kad atklājas biznesmeņu centieni izvairīties no nodokļu nomaksas – fiktīvie rēķini, nesamaksāti nodokļi par darbiniekiem.

“Ja tur ir iesaistīts PVN, mēs šai informācijai varam izsekot caur PVN deklarācijām. Taču jāatceras – ja uzņēmums ir nolēmis krāpties un darījums ir fiktīvs, deklarācijā viss tiks norādīts pareizi. Darījums dzīvē nebūs noticis. To mēs varam redzēt tikai pārbaudot realitātē,» norāda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.

Lai arī informācijas apmaiņa nodokļu administrāciju starpā nav tūlītēja, nesakritības datos pēc zināma laika tomēr var atklāties. Rezultātā par nodokļu konsultanta pretlikumīgo ieteikumu realizēšanu dzīvē atbildīgais būs uzņēmējs. “Tas ir mīts, ka vienkārši, nodibinot uzņēmumu Igaunijā vai citā valstī, var likumīgi samazināt nodokļu slogu. Ir nepieciešamas daudz lielākas biznesa restrukturizācijas,» secinājis Taukačs.

Labam birojam ir nepieciešamas labas mēbeles – par to ir pārliecinājies katrs veiksmīgs uzņēmējs. Lai ofisa darbinieki būtu apmierināti ar darba apstākļiem, svarīgs ir ne tikai atalgojums, bet arī vadītāja attieksme, un viens no veidiem, kā tiek pausta attieksme, ir jaunu biroja mēbeļu iegāde. Tādā veidā ofiss ne tikai tiek padarīts estētiski baudāmāks, bet vienlaikus tas ir arī vēstījums darbiniekiem, ka viņi ir svarīga šās darba vietas sastāvdaļa un viņi ir pelnījuši labas mēbeles.

«Satori» aicina uz publisku diskusiju par jauno latviešu valodu

Trešdien, 25. janvārī, plkst. 18:00 Kaņepes Kultūras centrā notiks interneta žurnāla «Satori.lv» organizēta publiska diskusija «Jauno latviešu valoda». Diskusijā piedalīsies rakstnieki, redaktori, valodnieki un citi valodas eksperti, to vadīs «Satori.lv» galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins.

Kāda ir latviešu valoda 2017. gadā? Cik atvērti esam pārmaiņām, jaunvārdiem un aizguvumiem? Cik stipri sargājam «pareizo» latviešu valodu un vai spējam to aprakstīt? Cik dabisks ir latviešu valodas attīstības process, cik lielā mērā to kontrolē valsts iestādes un akadēmiskās struktūras? Kā valodu ietekmē interneta saziņa, kas piedāvā vienkāršotas prasības rakstu valodai. Ko valodai dod mūsdienu literatūra, tulkošanas process? Vai ir nepieciešama mūsdienīga latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca?

Atbildes uz jautājumiem par jauno latviešu valodu kopīgi meklēs diskusijas dalībnieki – rakstniece Ieva Melgalve, redaktors Arturs Hansons, rakstnieks Aivars Eipurs un valodnieks Andrejs Veisbergs.

Šomēnes arī biedrība «Ascendum» ar Pētera Avena labdarības fonda «Paaudze» atbalstu izdevusi otro, papildināto izdevumu «Satori bibliotēkā» grāmatai-vārdnīcai «Jauno latviešu valoda», kuras autors ir Ilmārs Šlāpins. Grāmatnīcās un veikalos tā nonāks 30. janvārī, bet dedzīgākajiem interesentiem ar to būs iespēja iepazīties jau diskusijas laikā.

Diskusiju apmeklēt aicināts ikviens interesents. Kaņepes Kultūras centrs atrodas Rīgā, Skolas ielā 15. Ieeja bez maksas.

Sāk administratīvo lietvedību par Ušakova sarunāšanos ar «ēnām» krievu valodā

Valsts valodas centrs (VVC) sācis administratīvo lietvedību saistībā ar to, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) Ēnu dienā ar skolēniem sarunājies krievu valodā.

VVC norādīja, ka Ēnu dienā Rīgas domes sēžu zālē Ušakovs vadījis pasākumu, kurā atbildēja uz Ēnu dienas dalībnieku jautājumiem. Pie VVC vērsās iedzīvotāji ar sūdzībām un jautājumiem, vai Rīgas domē ir pieļaujama pasākuma norise tikai krievu valodā.

Centrā skaidroja, ka Valsts valodas likums noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotie pasākumi notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā.

VVC, pamatojoties uz saņemto informāciju, uzsācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Patlaban ir nosūtīts pieprasījums Rīgas domei sniegt paskaidrojumu, kāpēc tā nav nodrošinājusi pasākumu valsts valodā, kā arī ir ierasties VVC uzaicināta par pasākuma rīkošanu atbildīgā persona.

Reaģējot uz sākto lietvedību, nedēļas nogalē Ušakovs sociālajā tīklā «Facebook» rakstīja, ka VVC esot atradis «vēl vienu iemeslu pamēģināt viņu administratīvi sodīt».

«Ziniet par ko? Stāstu – par to, ka Ēnu dienā ar savām ēnām, kas man uzdeva jautājumus krievu valodā, tāpat krievu valodā arī atbildēju,» rakstīja Ušakovs, piebilstot, ka šādai centra pozīcijai viņš nepiekrīt, turklāt VVC vēl ne reizi neesot izdevies Ušakovu sodīt.

VVC direktors Māris Baltiņš skaidroja, ka Ušakova norādītā informācija neatbilst patiesībai un mēra rīcība drīzāk ir vērtējama kā pārsteidzīgi pārspīlēta, cenšoties novērst uzmanību no situācijas būtības.

«Ēnu diena noris Latvijas teritorijā un ir paredzēta, lai visiem Latvijas skolēniem būtu iespēja iepazīt dažādu profesiju darba specifiku. Tas ir valsts mēroga organizēts pasākums, tāpēc no likuma un izglītības apguves viedokļa nevajadzētu būt diskusijām par to, kādā valodā tas notiek. Papildus jāpiebilst, ka Valsts valodas likums publiskai personai neizslēdz iespēju šāda rakstura pasākumos lietot svešvalodu, taču tādā gadījumā šai personai jānodrošina tulkojums valsts valodā, lai teikto padarītu saprotamu visiem pasākuma dalībniekiem,» teica Baltiņš.

Ušakovs aģentūrai LETA apstiprināja, ka Ēnu dienas pasākumu laikā skolēniem, kuri uzdeva jautājumus krievu valodā, šajā valodā arī atbildējis. Viņš pauda, ka likumdošana neregulē, kādā valodā viņam ir jāsniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

«Ja skolēns man uzdod jautājumu krieviski, likums neregulē, vai man ir jāatbild latviski, krieviski, angliski vai vēl kādā citā valodā,» pauda Ušakovs, piebilstot, ka «normālā sabiedrībā nevienam normālam cilvēkam neienāktu pat prātā pateikt, ka tas ir pārkāpums».

Viņš arī izteicās, ka Ēnu dienas pasākums tika translēts viņa personīgajā sociālā tīkla «Facebook» kontā, kurā viņam esot visas tiesības translēt kaut vai ķīniski.

Ja VVC uzliks sodu, tad tas tiks pārsūdzēts, solīja Ušakovs. Turklāt viņš ir gatavs arī vērsties Satversmes tiesā par šo jautājumu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par tulkojuma valsts valodā nenodrošināšanu Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos, ja normatīvais akts paredz nodrošināt tulkojumu valsts valodā, uzliek naudas sodu pasākuma rīkotājiem 35-70 eiro apmērā.

Kultūras akadēmija aicina apgūt japāņu valodu

2016. / 2017. studiju gada pavasara semestrī Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) piedāvā apmeklēt teorētiskus un praktiskus kursus dažādās mākslas jomās, kas būs saistoši gan nozares profesionāļiem kvalifikācijas celšanai, gan citiem interesentiem, kas vēlas papildināt vai iegūt jaunas zināšanas tādās nozarēs kā lingvistika, komunikācija, skatuves māksla, menedžments u.c.

Pavasara semestrī LKA piedāvā apgūt jaunas valodu prasmes līdz šim nebijušos valodu kursos. Pirmo reizi tiks pasniegts kurss japāņu valodā pie japāņu kultūras speciālista Oļega Piščikova. Papildus ierastajam itāļu valodas kursam pie vieslektora no Itālijas Nikolā Korčeli šajā semestrī iespējams apgūt arī nīderlandiešu valodu pie Matjē Bokestāla. Pēc kursu pabeigšanas iespējams saņemt apliecinājumu par valodas apguvi A1 līmenī.

Dzejniece un LKA vieslektore Anna Auziņa palīdzēs apgūt rakstītprasmi kursā «Radošā rakstniecība: teorija un prakse», kurā studenti tiks iepazīstināti ar teksta organizēšanas paņēmieniem dzejā un īsprozā, kā arī vingrināsies tos realizēt, pildot radošos uzdevumus. Studentu patstāvīgie darbi tiks kopīgi analizēti semināros.

Lektore un producente Leonarda Ķestere dalīsies savā ilggadējā profesionālajā pieredzē kursā «Pasākumu producēšana un plānošana», kurā studenti tiks iepazīstināti ar pasākuma vietas un vides dizainu, risku un nelaimes gadījumu menedžmentu, drošu un videi draudzīgu pasākumu organizēšanu, pasākuma organizēšanas juridiski-tiesiskajiem aspektiem, pasākuma veidošanas radošajiem aspektiem – tehnisko plānu un scenāriju, radošās komandas veidošanu, pasākuma budžeta un naudas plūsmas veidošanu un pasākuma veidošanas mārketinga komunikāciju aspektiem.

Maģistra līmenī tiek piedāvāti kursi «Starptautiskie projektu menedžmenta standarti» vieslektores Tatjanas Novojevskas vadībā, kurā tiks aplūkoti starptautiskie profesionālā menedžmenta standarti, ko izstrādājusi Starptautiskā projektu menedžmenta asociācija un pēc kuriem strādā lieli uzņēmumi visā pasaulē. Lekcijas notiks angļu valodā, tādēļ īpaši aicināti tiek ārvalstu viesstudenti. Kursā «Zīmolvedība» pie vieslektores Lilitas Ozoliņas būs iespējams gūt zināšanas par zīmolvedības teorētiskajiem aspektiem un praktiskās iemaņas zīmola attīstībā un komunikācijas stratēģijas veidošanā. Savukārt vieslektors Mārtiņš Linde kursā «Grafikas dizains» praktiskos uzdevumos iepazīstinās ar programmām un rīkiem, ko ikdienā izmanto profesionāļi plakātu, bukletu, skrejlapu u.c. vizuālo materiālu veidošanā. Kursa apmeklētāji iegūs pamatprasmes darbā ar tādām programmām kā Adobe Illustrator un Adobe Photoshop.

LKA sadarbības augstskolu (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, RISEBA Audiovizuālās mediju mākslas departaments, LKA Latvijas Kultūras koledža, Rīgas Tehniskā universitāte) studentiem studiju kursu apmeklējums ir bez maksas. Pārējiem viesstudentiem par studiju kursu apguvi tiek noteikta maksa: http://www.lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/izveles-kursi-viesstudentiem/. Studiju kursa beidzēji saņem apliecību, kurā ir iekļautas ziņas par tās saņēmēju, studiju kursa nosaukumu un apjomu kredītpunktos, studiju kursa docētāja vārdu, uzvārdu, un kvalifikāciju, kā arī studiju kursa vērtējumu.

Reģistrēties kursu apmeklējumam iespējams LKA Studiju daļā no 30. janvāra līdz 15. februārim. (31. kab., ance.kristala@lka.edu.lv, tālr. 67140174). Pirms līguma slēgšanas ieteicams apmeklēt izvēlētā kursa pirmās lekcijas, lai konsultētos ar kursa docētāju, novērotu studiju procesa norises un uzzinātu par prasībām kursa apgūšanai.

Ar visiem akadēmijas piedāvātajiem studiju kursiem iespējams iepazīties LKA mājaslapā:

VVC sāk pārbaudi par Lemberga uzrunu krievu valodā

Valsts valodas centrs (VVC) sācis pārbaudi par Aivara Lemberga uzrunu koncertzālē «Jūras vārti» 28.februārī, kas notikusi neilgi pirms līguma parakstīšanas ar Rīgas Krievu teātri, otrdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma».

Lembergs bija iesācis uzrunu ar sasveicināšanos latviešu valodā, bet pēc tam turpinājis runāt krieviski. Sarunā ar LTV viņš uzvēra tieši to, ka uzruna tikai daļēji bijusi krievu valodā. Pēc viņa domām, būtu arī komiski prasīt to, vai kādam nav vajadzīgs tulkojums latviski, ja visi klātesošie krievu valodu saprot.

VVC pārstāve Ingrīda Bērziņa norādīja, ka, pēc likumā paustā, deputātiem publiskos pasākumos ir jārunā latviski. Ja pasākumu nerīko pašvaldība, tad iespējams runāt svešvalodā, nodrošinot tulkojumu latviski.

Pasākumu 28.februārī rīkojusi «Kurzemes filharmonija». Tās vadītāja Sigita Migoļa atzina, ka Lembergs uzrunu pasākumā teicis krievu valodā, tomēr izrādei, kas tam sekojusi, tulkojums ticis nodrošināts.

VVC vērtē arī Rēzeknes mēra saziņu sociālajos tīklos krievu valodā

Valsts valodas centrs (VVC) pievērsies Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča komunikācijas sociālajos tīklos vērtēšanai.

VVC direktora vietniece Ingrīda Bērziņa portālu TVNET informēja, ka tiek vērtēts Bartaševiča sniegtās informācijas svešvalodās raksturs, vietnes piederība un citi jautājumi, kas ir būtiski, lai izlemtu, vai noticis pārkāpums.

Valsts valodas likums nosaka, ka valsts un pašvaldības iestādes sabiedrības informēšanai paredzēto informāciju sniedz tikai valsts valodā un tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos – svešvalodā. Savukārt Bartaševičs savā «Facebook» profilā ar pilsētas iedzīvotājiem komunicē ne tikai latviešu un latgaliešu, bet arī krievu valodā.

Jau ziņots, ka VVC piesprieda sodu Rīgas mēram Nilam Ušakovam («Saskaņa») par pašvaldības īstenoto saziņu sociālajos tīklos arī svešvalodās – krievu un angļu valodā. Ušakovs sodu samaksājis no savas kabatas un norāda, ka saistībā ar sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu atstāt spēkā VVC sodu vērsīsies Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tāpat VVC sācis pārbaudi arī par atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga («Latvijai un Ventspilij») rīcību, skatītājus kultūras namā «Jūras vārti» uzrunājot krievu valodā, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma».

Iepriekš par neatbilstošām valsts valodas zināšanām administratīvo sodu saņēmis arī Zilupes mērs Oļegs Agafonovs, kurš pašlaik savas zināšanas uzlabojis un turpina strādāt.

Latviešu valodas nezināšanas dēļ amatu var zaudēt Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors

Saistībā ar latviešu valodas nezināšanu pietiekamā līmenī no amata nāksies šķirties vienas no Latvijas prestižākajām augstākās izglītības iestādēm – Rīgas Ekonomikas augstskolas jeb «SSE Riga» – rektoram Andersam Pālzovam, otrdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas Sešos».

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau iepriekš pieņēmusi lēmumu nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ tomēr nevirzīt apstiprināšanai valdībā Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amata kandidātu Melu Keniju. Viņa vietā par rektora vietas izpildītāju valdība otrdien apstiprināja Latvijas Universitātes prorektoru Jāni Ikstenu.

Ministrijā atklāj, ka tā šā paša iemesla dēļ neplāno virzīt valdībā arī «SSE Riga» līdzšinējā rektora Pālzova atkārtotu apstiprināšanu. Šādi ministrija lauzusi ilgstošo tradīciju «pievērt acis» uz abu augstskolu rektoru vājajām latviešu valodas zināšanām, ņemot vērā, ka šīs divas izglītības iestādes dibinātas kā starptautiskas sadarbības projekti un tajās mācības notiek tikai angļu valodā.

«Līdz šim, ņemot vērā, ka šīs ir specifiskas augstskolas, tie ir specifiski gadījumi, tās ir dibinātas uz starpvaldību līguma pamata, tādā ziņā šī sākotnējā pieeja bija iedot zināmu pārejas periodu. Bet tas nevar turpināties mūžīgi, augstskolām bija ar to jārēķinās. Un šobrīd Rīgas Ekonomikas augstskolas gadījumā ministrija šādu konsekventu pieeju īsteno. Mēs nevaram piemērot šādu izņēmumu bezgalīgi,» komentēja IZM Augstākās izglītības departamenta direktores vietniece Laura Treimane.

Vēstuli «SSE Riga» par atteikšanos virzīt rektora amatam Pālzovu ministrija plānojot nosūtīt tuvākajā laikā.

Augstskolā otrdien norādīja, ka rektora latviešu valodas zināšanu jautājums nekādas problēmas nesagādā, jo augstskolā mācības notiek angļu valodā.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka rektoram minimālajam valsts valodas prasmes līmenim ir jāatbilst augstākā jeb C līmeņa pirmajai pakāpei.

Andrejs Veisbergs: “Valoda attīstās!”

Cik dzīva, elpojoša un attīstīties spējīga ir mūsu valoda? Kāda ir latviešu valodas vieta kopējā valodu tīklā? Zināms, ka no pasaules aptuveni 7000 valodām mēs atrodamies 150. vietā – vai tas nozīmē, ka varam justies droši? Par to sarunā ar Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku Andreju Veisbergu.

– Cik jauna vai veca ir latviešu valoda uz citu pasaules valodu fona? – Ne daudz jaunāka, ne vecāka. Mums ir atsevišķi ļoti seni valodas elementi, bet pirmie raksti latviešu valodā datējami ar 15.–16. gs., agrāk – tās lielā mērā ir hipotēzes, kā te varēja būt.

Nevar teikt, ka tautas dziesmas atspoguļo latviešu valodu no 11. gadsimta, nē, tās tika nodotas no paaudzes paaudzē, taču pierakstītas 19. gadsimtā, lielā mērā atspoguļojot tieši tā laika sarunvalodu jeb nerakstīto valodu. Tā laika situācija, ka mūsu rakstīto, literāro valodu sākotnēji veidoja nelatvieši, nav nedz unikāla, nedz neparasta; runātās un rakstītās valodas tuvināšanās notika vēlāk.

Valoda nekad galīgi nenoformējas, tā nepārtraukti attīstās, ko dažiem cilvēkiem nez kāpēc grūti saprast. – Pēdējā laikā saasinās diskusijas starp sabiedrību un valodniekiem par aizguvumu vai to latvisko formu lietošanu. Kā sabalansēt latvisko labskanību un modernās dzīves uzspiesto nepieciešamību? – Ko nozīmē – labskanība? Man neiestāstīs, ka “eiro” skan sliktāk nekā “eira”, varbūt pat labāk, turklāt tam nav nekāda sakara ne ar anglicismiem, ne Angliju, pretējā gadījumā šī vārda izruna būtu [juero], savukārt, ja tas būtu aizgūts no vācu valodas – [oiro]. Bet mēs esam radījuši savu – latvisko – formu, atvasinot to no vārda Eiropa.

Diezgan bieži līdzīgās situācijās angļu valodai tiek pārmesta latviešu valodas ietekmēšana, piemirstot, ka pati angļu valoda ir jauktas cilmes un visiem aizguvumiem pārsvarā ir latīņu un grieķu izcelsme. Tas pats kompjūters – mūsu valodā skaņu kopa “mpj” nav pārāk izplatīta, tāpēc labāk iegājās dators. Domāju, tāpat ieiesies arī zīmols, kaut vai tāpēc, ka gadījumos, kad pastāv šaubu elements – brends, brænds vai brands, bieži vien uzvar alternatīvais variants. Bet var taču lietot abus.

Domāju, lielā mērā pašreizējās valodas problēmas rada tas, ka īsā laikā apritē parādījušies daudzi jēdzieni, kas lielākoties cēlušies anglosakšu zemēs. Ir iztulkots milzīgs informācijas apjoms (galvenokārt no angļu valodas) un radīts ~30 000 vārdu un terminu. Mēs tos daļēji pieņemam, daļēji ne. Tā arī ir – vārdi, kuri cilvēkiem liksies vajadzīgi un labskanīgi, paliks, kamēr nederīgie – pazudīs. Galu galā cilvēks var lietot tādus vārdus, kādus viņš vēlas, ja vien citi saprot, ko viņš runā, un ja šis vārds nepārkāpj elementāras normas. Bet, lai vārdus nīdētu, ķerstītu, durstītu vai dedzinātu uz sārta, – nē!

Tātad mūsu valodā nav tādu vārdu, kas būtu “jāizķer un jāiesloga”? – Nē, tas nav iespējams. Brīvā, demokrātiskā valstī nevar aizliegt lietot kādus vārdus, sevišķi lielākām cilvēku grupām. Ja tie ir oficiāli termini, var mēģināt tos aizstāt ar citiem – ar mediju un zināmu drakonisku paņēmienu palīdzību –, lai gan nedomāju, ka tas būtu saprātīgi. Manuprāt, vārdu nīdēšana daudzos aspektos šodien aiziet visai tālu, piemēram, ir tāds radioraidījums, kurā nereti dzirdu brīnumus, kāpēc kāds vārds ir slikts, tuvāk neizskaidrojot, kāpēc, brīžam pat līdz absurdam.

Tajā pašā laikā – mums vajag vēl vairāk jēdzienu un apzīmējumu, un tas ir normāli, ka viens vārds tiek lietots vairākās nozīmēs. Piemēram, datorpele un parastā pele. Nedomāju, ka, izdzirdot “pele nestrādā!”, kāds varētu nodomāt “mazais, pelēkais dzīvnieciņš šodien ir slinks”. Tieši pretēji – man brīžam liekas, ka tieši daži no jaunvārdu darinājumiem ir mazliet par sarežģītu (savulaik tāds bija “taukvārnes katls”) – tiek veidoti salikteņi, kas it kā izskaidro būtību, tomēr it kā samežģī to. Ir vārds “skatrakums”, kas nozīmē – mēs izdarām rakumu, lai kaut ko apskatītu, līdzīgi kā “skatlūka”. It kā normāls vārds, bet, skatoties uz to uzrakstītu, acīs krīt – “trakums”. (Smejas.) Bet tās ir normālas augšanas un attīstības problēmas.

Jauni vārdi ir vajadzīgi, un jauni termini ir vajadzīgi. Interesanti, ka sarunvalodā pēdējā laikā ienāk daudz jaunu, tajā skaitā – arī slenga, vārdu. Piemēram, “sviests”, acīmredzami atvasināts no “saiet sviestā”. Man šķiet pilnīgi normāli, ka vārdam “sviests” ir radusies otra nozīme, sarunvalodas nozīme.

Turklāt modernie slenga vārdi vairs nav tik rupji kā padomju laiku “mātes valodai” pietuvinātie. – Jā, – kas rupjš vārdā “sviests”? Vai arī “filma ir baigais klucis!”, lai gan, pirmoreiz to dzirdot, ilgi bija jādomā, kas tas tāds. Tas ir noteikta līmeņa valodas lietojums, un cilvēkiem vajadzētu saprast, kur lietot kura līmeņa valodu. Tā ir brīvības monētas otrā puse – jebkurš jebkur var runāt jebkā. Daudziem tas šķiet šokējoši, sevišķi pēc tam, kad padomju laikā viss bija tik sterils, nonivelēts un trīsreiz pārlasīts. Tomēr lai man nestāsta, ka padomju laikā nebija slenga un visi runāja augsti literārā valodā! Vienkārši – tā tika atspoguļots.

Atšķirība starp runāto un rakstīto vārdu vienmēr ir bijusi – runātajā arvien ir liekvārdība, parazītvārdiņi, bet galu galā – zinot, ka tava runa tiks izlikta rakstu formā, var taču pazemināt sarunas ātrumu un piedomāt pie katra vārda! – Tajā pašā laikā vecās skolas aktieri, rakstnieki, skolotāji un citi cilvēki, kuri strādā ar vārdu, runā gan ļoti dzīvi, gan ārkārtīgi pareizi… – Vislabākie valodas pratēji ir tie, kuri prot ļoti labi pielāgoties atbilstoši situācijai. Eksistē lauku un pilsētas, vīriešu un sieviešu, kā arī dažādu vecuma grupu valoda!

Es nekad nerunāšu vienādi ar simt studentu grupu un kaimiņa divgadīgo mazuli. Valodu nevar (un nedrīkst) arī censties iekonservēt. Spilgts šādas konservācijas piemērs – mūsu latviešu emigranti, liela daļa vēl šodien runā tādā valodā kā aizbraucot. Vai mēs to gribam? – Tomēr šodien vēl aizvien dzirdamas konservatīvāko valodnieku un “tīrās valodas” pārstāvju žēlabas: “Endzelīns kapā apgrieztos, redzot, kas šodien notiek…” – Droši vien viņam tur būtu krietni jāparosās, izdzirdot šodienas valodu. Taču – Endzelīna laikā tika izdotas grāmatiņas “Valodas kļūdas”; cilvēks ar labiem nodomiem mēģināja uzlabot latviešu valodu, atmetot darinājumus no krievu vai vācu valodas kā sliktus, bet saglabājot atdarinājumus no franču un angļu.

Bet – gandrīz nekas no tā nav iegājies, mēs turpinām lietot “nepareizos” vārdus, un nekas nav noticis. Savā ziņā es pat teiktu, ka šie izdzīvojušie ģermānismi un rusicismi, pareizi un vietā lietoti, piedod valodai citu, īpašu garšu. Ir brīži, kad arī es lietoju kādus krievu vārdus, ja vēlos izteikties nevērīgāk, sulīgāk, varbūt garšīgāk. – Universitātes studentiem jūs pasniedzat angļu–latviešu tulkošanu un vairākus mācību priekšmetus angļu valodā. Cik valodspējīgi ir šodienas studenti filologi? – Sarunvalodas līmenī valodas kvalitāte ir augusi, valodas zināšanu dziļums ir ļoti individuāls kritērijs, turpretī latviešu valodas kvalitāte… pat mazliet pasliktinājusies. – Nabadzīga, primitīva valoda ar daudziem slenga elementiem? – Jā. Bet es arī varu pateikt, no kurienes tas nāk. Cilvēki lasa mazāk, sevišķi labu literatūru. Lasa žurnālus, dienas presi, interneta ziņas – bet tur nu ir brīnumu brīnumi, pat nerunājot par īpašo interneta valodu. Un kas tiek piedāvāts televīzijā?

Filmas ar neprecīziem tulkojumiem vai saīsinātiem/saspiestiem titriem un realitātes šovu, kur pāris stundu laikā “apgrozās” 300 – 500 vārdu; šie runātāji galvenokārt ir ne pārāk izglītoti jaunieši, kuri daudz nedomā par to, ko saka. Mūsu dzīve lielā mērā ir piepildīta ar šādu informāciju. Bet tā jau nav tikai latviešu nelaime. – Rezumējot – vai jūs uzskatāt, ka latviešu valoda tuvākajos gados var tikt jebkā apdraudēta? – Nē, kā lingvistiska sistēma – nemaz. Varbūt mēs varam runāt par sociāllingvistiskiem aspektiem, jo ir jomas, kurās latviešu valoda šajā valstī nav dominējošā. Varbūt mēs varam runāt par demogrāfisko situāciju, kas kopumā ir katastrofāla. Tajā pašā laikā – notiek integrācija, un situācija valodas jomā uzlabojas – palielinās to skolēnu skaits, kuri mācās latviešu valodu. Un tā arī būs, ja vien nenotiks kaut kas politiski briesmīgs.

Par spīti vai pateicoties Valodas likumam un izglītības reformai? – Tas ir komplekss jautājums. Nezinu, vai reformas mērķis tiks sasniegts tieši šādi, varbūt notiks pavisam citādi un daudzi krievu vecāki savus bērnus ņems laukā no krievu skolām un sūtīs latviešu. Nē, es tiešām nedomāju, ka latviešu valodai kas draudētu. Vismaz ne tuvākajos simt gados. Protams, ja vien nenotiek kaut kas tāds, ko sauc par valodas pašnāvību – kad tauta pati bez kāda īpaša spiediena “no ārpuses” atsakās no savas valodas.

Tā notika Īrijā, kura nemanāmi nomainīja savu valodu pret angļu: ja tajā brīdī, kad 1973. gadā Īrija stājās ES, tā būtu noteikusi īru valodu kā oficiālo, tas būtu bijis stiprs atbalsts. Bet īri to neizdarīja. Taču, raugoties globāli, visticamāk, ka tieši angļu valoda, nevis franču, spāņu vai krievu, kļūs par vienojošo pasaules saziņas valodu. Tīri ekonomiski – angļu valodā publicēts milzums informācijas, tā dominē daudzās mūzikas, mākslas, kino un kultūras jomās, respektīvi – šīs valodas vērtība ir ļoti liela. Tomēr, atkārtoju vēlreiz, nedomāju, ka latviešu valodai jāuztraucas par savu pastāvēšanu.

Krievu bērnu vecākus biedē obligāta latviešu valoda dārziņā

Doma, ka ar laiku latviešu valoda varētu kļūt par vienīgo arī visos bērnudārzos, šonedēļ tika skatīta arī koalīcijas padomē. Lai gan tā šobrīd ir atzīta par «diezgan zaļu» ideju, tomēr tā ir piedzīvojusi virzību uz Izglītības un zinātnes ministriju, kam būs jānāk klajā ar ekspertu vērtējumu. Tādēļ LNT raidījums «Top10» svētdien skaidroja, ko tas nozīmētu mazajiem bērniem, viņu vecākiem un vecvecākiem, kā arī pedagogiem.

Uz Māmiņu kluba mazuļu nodarbībām sapulcējušās vairākas mammas. Mazie mācās izmantot savas maņas, un dažs vēl īsti pat nestāv uz abām kājām. Tomēr bērnu vecāki jau tagad sākuši domāt par bērnudārzu.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē viņu izvēli, ir valoda. Politiķu ideja latviešu valodu ieviest visos dārziņos daudziem krievu vecākiem likusi aizdomāties par to, vai viņi būtu ar mieru laist savu bērnu dārziņā, kur tiek lietota viņam sveša valoda.

Krievu bērnu vecāki paredz stresu

Ģimenēs, kur mājās sarunājas tikai krieviski, vecāki ir norūpējušies, ka šāds solis var nopietni kavēt bērnu attīstību, vēstīja «Top10».

«Bērnudārzos to nevajag ieviest, jo daudziem bērniem tas jau tāpat ir stress, kad viņi no ģimenes ierastās vides nokļūst pavisam citā un vēl tiek lietota viņiem tobrīd nepazīstama valoda. Man liekas, ka valodu iemācīties paspēs vēlāk,» savu nostāju raidījumam pauda Dina.

Ludmila uz nodarbībām atvedusi mazmeitu Aleksandru. Mājās vecāki sarunājoties krieviski un angliski, tāpēc pagaidām ir pārliecināti, ka meitu laidīs krievu plūsmas dārziņā. Tāpēc Ludmila atzīst: «Mēs laidīsim bērnu krievu dārziņā, jo vispirms viņam vajag apgūt dzimto valodu un nedaudz vēlāk, kad viņa jau labi runās krieviski, tad mācīsies arī latviešu un angļu valodu.»

Bērns var «aizvērties»

Māmiņu kluba nodarbību vadītāja Sabīne Bakiļina arī ir pret obligātu latviešu valodu. Viņa pati nāk no krievvalodīgas ģimenes un stāsta, ka skolas laikā jutusies atstumta. Lai arī viņa runājusi latviski, pārējie klasesbiedri viņu nav pieņēmuši. Ar klaji tumsonīgu un pat neiecietīgu attieksmi viņa saskārusies arī vēlāk – vienā no savām darba vietām bērnudārzā.

«Manā grupā bija kādi pieci krievvalodīgi bērni, un es redzēju, cik ļoti grūti viņiem ir valodas nodarbībās: viņi baidās kaut ko teikt tāpēc, ka viņi saka nepareizi, un bērnus vēl rāj par to, ka viņi runā krievu valodā. To es arī esmu diemžēl redzējusi un sastapusies, tad viņi ļoti aizveras un viņiem ir šausmīgs stress par to,» uzsvēra Bakiļina.

Stress agrā bērnībā var atstāt neatgriezeniskas sekas uz visu atlikušo dzīvi. «Stresa stāvoklī bērna smadzenes nespēj uztvert neko jaunu, viņš nespēj iemācīties, viņš pārstāj augt un pieņemties svarā. Tas ir vienkārši kaitīgi bērna veselībai,» piebilda nodarbību vadītāja.

Palīdz bērniem integrēties

Savukārt Katlakalna bērnudārzs «Bitīte» tika atvērts pirms aptuveni pusotra gada, un tolaik savas pirmās patstāvīgās gaitas te uzsāka gan latviešu, gan krievu bērni. Skolotājas Līgas grupā nokļuva četri krievu bērni. Kopā ar citiem bērniem viņi pamazām apguvuši latviešu valodu un tikai pēc gada sapratuši, ka savā starpā var sarunāties arī dzimtajā krievu valodā.

Pirmsskolas izglītības skolotāja Līga sacīja: «Tu ar to bērnu strādā un tu viņam palīdzi to valodu apgūt, un tāpēc jau mēs šeit esam, lai palīdzētu tam bērnam to valodu apgūt, nevis pasmietos par vājībām vai nepilnībām, bet tieši otrādi.»

«Bitītē» nodarbības un rotaļas notiek latviešu valodā. Sākumā gan skolotājām krievu bērniem atsevišķas lietas bija jāpārtulko krieviski, taču tas vairs nav vajadzīgs, jo visas sarunas notiek tikai latviski.

Jo vairāk valodu zina, jo labāk

Par bērnu panākumiem priecājas arī viņu vecāki, tomēr skaidras atbildes, vai latviešu valodai dārziņos jābūt obligātai, viņiem nav. Mazā Lukas tēvs raidījumam stāstīja, ka viņa vecākais dēls iet krievu dārziņā, taču Luka palaists latviešu plūsmas bērnudārzā ar bailēm.

«Katram cilvēkam ir jābūt savai izvēlei, kur grib mācīties: ja grib krievu, tad jāmācās krievu dārziņā, ja grib latviešu, tad latviešu. Bet es domāju – cik daudz cilvēki zina valodas, tik daudz viņam ir iespējas runāt un kontaktēties, runāt ar citiem cilvēkiem. Tas ir labāk, nekā zināt tikai vienu valodu,» pauda viedokli Lukas tēvs Papuna Hupeni, kurš pats Latvijā ieradies no Gruzijas.

Savukārt Aļonas dēls Iļja latviešu valodu dzirdējis tikai no onkuļa, dzīvodamies laukos. Viņa «Top10» norāda: «Par valodām viņam ir bijusi izpratne. Mēs esam bijuši citās valstīs, un viņš ir sapratis, ka ir dažādi cilvēki un viņi runā dažādās valodās, tāpēc pretestības pret valodu viņam nebija.»

Tomēr Aļona uzskata, ka latviešu valodu krievu bērni var apgūt, arī paliekot krievu dārziņos. «Vai nu individuāli, vai grupiņā krievu bērniem latviešu valodas nodarbības – tas, man liekas, viņiem būtu ļoti noderīgi un veicinātu daudz ātrāku valodas apguvi,» viņa domā.

Psiholoģe: Nevis bērniem, bet vecākiem ir problēmas ar valodu

Bērnudārza «Bitīte» psiholoģe Anita Zoliņa sacīja, ka viņas pieredze liecina: bērniem nav problēmu ar valodu, problēmas ir vecākiem.

«Krievvalodīgie bērni ļoti labi adaptējas bērnudārzā, bet ir arī manā pieredzē daži izņēmumi. Bet tas jau ir saistīts ar to, ka bērnam ir psiholoģiska rakstura problēmas, un otra lieta ir vecāku attieksme,» teica psiholoģe.

Tikmēr latviešu vecāki krievu bērnu integrācijai latviešu dārziņos nesaskata šķēršļus.

Kristaps Cīrulis raidījumam atzina: «Vislabāk iemācīties to valodu tanī latviešu vidē. Ja mēs aizbraucam uz Vāciju, mēs esam vāciešu vidē, mēs iemācāmies valodu. No kurienes nu? Mājās mamma mācīs? Galīgi nē! Es domāju, ka ir jāiet tajā vidē iekšā un būs daudz vienkāršāk un vieglāk.»

Savukārt Mārcis Judzis uzskata: «Es domāju, tas vairāk ir pārbaudījums tieši vecākiem vai vecvecākiem, jo viņš pēkšņi atnāk mājās un runā ideālā latviešu valodā, un tad vecākiem jāsāk domāt – ko viņš īsti pateica, ko nepateica?!»

Būtu nepieciešams pārejas laiks

Tikmēr pirmsskolas izglītības iestādes «Bitīte» vadītāja Inese Sloka spriež, ka bērnus, kam neveicas ar iekļaušanos kolektīvā, vienmēr var pārvest uz citu grupu, kur būtu vairāk krievu vienaudžu. Tomēr strauja pāreja uz latviešu valodu visos dārziņos nebūtu iespējama tieši cittautiešu vecāku pretestības dēļ.

«Varbūt tiešām ir vajadzīgs kāds laiks, lai to visu izdarītu pakāpeniski, lai arī būtu vecāki, kas ir sapratuši šīs latviešu valodas nepieciešamību, šeit dzīvojot Latvijā, un pakāpeniski tas varētu būt gads vai divi, kad pāriet uz latviešu valodu,» uzskata Sloka.

Valdošās partijas konkrētus termiņus pārejai bērnudārzos tikai uz valsts valodu pagaidām nemin. Politiķi pieļauj, ka veiksmīgai krievvalodīgo bērnu integrācijai latviešu dārziņos visdrīzāk būs jāveic arī pedagogu papildu apmācība, kas prasīs laiku un līdzekļus.

VL-TB/LNNK kongresā uzsver, ka nav saistošs ieteikums komunicēt ar krievvalodīgajiem medijiem krievu valodā

Ieteikums amatpersonām komunicēt ar krievvalodīgajiem medijiem krievu valodā ir pretrunā ar nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) ideoloģiju un nav saistošs, savā šodien partijas kongresā publiskotajā ziņojumā secinājusi partijas Ētikas komisija.

Ētikas komisija uzsver, ka šāds ieteikums nav saistošs nevienam partijas biedram, un tiktu uzskatīts par ētikas pārkāpumu.

VL-TB/LNNK deputāts Edvīns Šnore jau iepriekš pārmeta Vējonim nelaikā paustu nostāju par krievu valodu, arī VL-TB/LNNK jaunieši aicināja prezidentu norobežoties no ekspertu pozitīvā vērtējuma krievu valodas izmantošanai.

Kā ziņots, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotā Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupa novembra beigās publiskoja ziņojumu, kurā pauda, ka vien atsevišķi politikas veidotāji izvēlas runāt tikai latviešu valodā, neraugoties uz viņus intervējošā medija un tā auditorijā lietoto valodu. Ekspertu ieskatā divvirzienu komunikācija ar mazākumtautībām ir būtisks nacionālās drošības faktors, tikai šāda pieeja pakāpeniski veido savstarpēju uzticēšanos. «Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā,» norādīts ziņojumā.

Iepazīstoties ar Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu, Vējonis secinājis, ka vēl ir pietiekami daudz darāmā, lai Latvijas sabiedrība kļūtu saliedētāka. Kā aģentūrai LETA norādīja viņa preses padomnieks Jānis Siksnis, Vējonis uzskata, ka ir svarīgi veicināt ikviena iedzīvotāja piederības sajūtu Latvijas valstij. Tāpat nepieciešams sekmēt latviešu valodas apguvi, veicināt pilsonisko izglītību un izpratni par Latvijas vēsturi.

Kritiku Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ieteikumam amatpersonām krievvalodīgiem medijiem intervijas sniegt krievu valodā iepriekš pauda arī Valsts valodu centra direktors Māris Baltiņš, nodēvējot to par nepārdomātu un no valodas politikas viedokļa aplamu.