Pēc 50 gadiem latviešu valoda kļūšot tikai par runātu valodu

Latviešu valodas tālāka nākotne atkarīga no valsts līmeņa palīdzības dzīvās valodas iespējami visu jomu kvalitatīvā nodrošināšanā, sākot ar kvalitatīvu apmācību un beidzot ar kvalitatīvu esošās un jaunās terminoloģijas nodrošināšanu. Tā LZK stāsta LU Filoloģijas fakultātes profesore Janīna Kursīte.

Valodas dzīvotspēja atkarīga no tulkojumu kvalitātes, sākot ar tehnisko un specializēto literatūru un beidzot ar daiļliteratūru, skaidro pazīstamā filoloģe.

Kā prognozē Kursīte, aptuveni pēc piecdesmit gadiem latviešu valoda kļūs pārsvarā tikai par runātu valodu, rakstītā valoda saglabāsies tikai latviešu daiļliteratūrā. Tulkojumu tikpat kā nebūs, jo tas būšot ekonomiski neizdevīgi. Pilnvērtīga valodas attīstība iespējama, ja tā aptveroši tiek lietota ne tikai valsts un pašvaldības institūcijās, bet arī privātajā jomā.

Valoda dzīvos, ja tiks nodrošināta pilnvērtīga un kvalitatīva ES institūciju oficiālo dokumentu tulkošana, kategoriska ir Kursīte.

Valodas dzīvībai nepieciešama pilnvērtīga attīstība plašsaziņas līdzekļos, sākot ar laikrakstiem un žurnāliem, televīzijas, radio un beidzot ar tīmekļa vidi, viņa saka. Ja attīstība notiks nepilnvērtīgi, tad aptuveni pēc piecdesmit gadiem latviešu valoda kļūs pārsvarā tikai par runātu valodu, rakstītā valoda saglabāsies tikai latviešu daiļliteratūrā. Pēc 100 – 150 gadiem latviešu valoda kļūs par virtuves valodu.

Metodiķe: Patvēruma meklētāju sekmes latviešu valodas apguvē ir ļoti dažādas

Patvēruma meklētāju sekmes latviešu valodas apguvē ir ļoti dažādas, stāstīja Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne, kura koordinē latviešu valodas mācīšanu «Muceniekos».

Tiem cilvēkiem, kuriem ir izglītība, mācības padodas labāk. Ir arī pretēji piemēri, piemēram, kādai grupai skolotāja veselu mēnesi nesekmīgi centās iemācīt pateikt «uz redzēšanos». Skolotāja izdomājusi, ka varbūt ar «visu labu» veiksies labāk, un tā izrādījusies īstā pieeja.

Patvēruma meklētājiem lielas grūtības sagādājot rakstīšana latviešu valodā, sevišķi cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni. Lasīšanas apgūšanai ir izstrādāti 550 attēli ar vārdiem par dažādiem tematiem. Pat neprotot lasīt, tiekot iegaumēts pietiekams daudzums vārdu.

Mācību grupās kopā vairāk turas tie, kuri runā arābu valodā, un tie, kuriem dzimtā ir persiešu jeb farsi valoda. Arābu valodai ir vairāki paveidi. «Man bija gadījums, kad nodarbībā blakus sēdēja divi arābi, kuri savā starpā faktiski nespēja sazināties. Es ceru, ka tie patvēruma meklētāji, kuri cītīgi mācīsies latviešu valodu, ar laiku spēs arī savstarpēji komunicēt latviski. Man ir stāstīts, ka bērni jau skraida «Muceniekos», dziedot stundā iemācītu latviešu dziesmiņu. Tas priecē,» pastāstīja Pičukāne.

Patvēruma meklētāji, kuri Latvijā ierodas no Ukrainas vai Gruzijas, zina krievu valodu un savā starpā sarunājas krieviski.

Jautāta, kāpēc patvēruma meklētāji pēc statusa saņemšanas uzreiz pamet Latviju, Pičukāne atbildēja, ka tāpat var jautāt, kāpēc Latviju pamet cilvēki, kas te dzimuši, pabeiguši vidusskolu, augstskolu. «Es jautāju skolotājām, kā viņām liekas, vai arī patvēruma meklētāji, kuri patlaban uzturas «Muceniekos», pēc statusa saņemšanas gatavojas pamest Latviju. Man atbildēja, ka viņi mācās latviešu valodu ar prieku, viņiem ir interese mācīties, bet, kā būs nākotnē, neviens nezina,» pastāstīja metodiķe.

«Kāpēc atbraucēji nepaliek Latvijā, es nezinu. Pazīstu dažas jauktās ģimenes, kuras aizbrauc prom no Latvijas sabiedrības sliktās attieksmes dēļ, piemēram, pret citas ādas krāsas cilvēkiem, sevišķi pret jaukto ģimeņu bērniem,» teica Pičukāne.