Pārbaudīs Zilupes mēra Agafonova nespēju sarunāties latviski

Valsts valodas centrs (VVC) pārbaudīs Zilupes novada domes priekšsēdētāja Oļega Agafonova («Latgales partija») valsts valodas zināšanu līmeni. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nosūtījusi vēstuli pašvaldībai, lai tā paskaidro, kāpēc pretēji likumā noteiktajam internetā nav pieejami domes sēžu audio ieraksti. «De facto» iepriekš pieļāva, ka, iespējams, audio ierakstu neesamība liecina par to, ka domes sēdes nenotiek latviešu valodā.

Pašvaldību priekšsēdētājiem un deputātiem latviešu valoda jāzina vismaz augstākā līmeņa pirmajā pakāpē (C1). Tas nozīmē, ka politiķim jāspēj brīvi sarunāties, pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, lasīt, uzrakstīt un saprast dažāda satura un sarežģītības tekstus. Tas nepieciešams, lai latviešu valodā vadītu domes sēdes, saprastu dažādos dokumentos rakstīto, uzrunātu citas amatpersonas un savus vēlētājus.

Agafonovs Zilupes novada domi vada kopš 2005. gada. Pāris gadu iepriekš pašvaldībā strādājis citos amatos. Taču «De facto» pārsteidza tas, ka amatpersona ar 13 gadu pieredzi valsts pārvaldē latviski spēja tikai sasveicināties. Turklāt šajā laikā neviens par viņa, visticamāk, nespēju sarunāties latviski Valsts valodas centrā nav sūdzējies. Pats, startējot pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, savas latviešu valodas prasmes novērtējis kā «brīvi». Taču jau sarunas sākumā ar «De facto» viņš palūdza: «Varbūt krieviski, ne?»

Pirms pusotra gada Agafonovs paziņoja, par izstāšanos no «Saskaņas centra». Toreiz viņš piekrita telefonsarunai ar raidījumu «Panorāma». Tikai pēc intervijas atskaņošanas ēterā atklājās, ka, uzdodoties par Agafonovu, toreiz runāja viņa vietnieks Vitālijs Vaļdens: «Priekšsēdētāja kungs dažreiz ir ļoti aizņemts. Tā kā var izveidoties situācija, ka viņa vietā runāju es, jo mums ir līdzīgas pozīcijas.» Vaļdens noliedz, ka patiesais iemesls toreiz bija tas, ka Agafonovs latviešu valodā nerunā pietiekami labi: «Nekādu problēmu ar latviešu valodu. Viņš ir no Pļaviņu novada.» Pusotru gadu pēc šā incidenta Agafonovs sarunai ar «De facto» piekrīt tikai pēc kāda laika. Savu nepatiku pret TV kamerām viņš skaidro ar aizvainojumu pret medijiem, nevis nespēju sarunāties latviski. «Kāpēc es negribu runāt? Saprotiet, es arī labāk «pa krieviski». Saprotiet, atbrauc televīzija. Pēdējais sižets par skolu. Mēs gājām pa skolu, rādījām, visu izstāstījām, visu filmējām, kori dziedāja latviski, bet parādīja tā, it kā mums garderobē ir trīs cepures un trīs somas, it kā cilvēku nebūtu,» skaidro Agafonovs.

Pretēji likumā noteiktajam Zilupes novada domes mājas lapā nav publicēti audio ieraksti no domes sēdēm. Tos neesot iespējams arī iedot, jo darbā neesot datoru speciālists. Līdz ar to nav iespējams noskaidrot, vai vienā no Latvijas pašvaldībām domes sēdes patiesībā nenotiek krievu valodā. Tomēr pēc «De facto» sižeta pagājušajā nedēļā VARAM nosūtījusi vēstuli Zilupes novada domei. Tajā ministrija pieprasa paskaidrojumus par domes sēdēs notiekošo un ierakstu neesamību. Savukārt VVCs pārbaudīšot Agafonova latviešu valodas zināšanu līmeni. «Domes priekšsēdētājs ir tā persona, kas katrā novadā ir pati augstākā, ja mēs skatāmies novada mērogā. Ja mēs nevaram paļauties uz to, ka novada domes priekšsēdētājs ievēro likumu, tad jebkādi komentāri ir lieki,» norāda VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).

Iespējams, ka atbilde uz to, kāpēc neviens iepriekš nebija sūdzējies par Agafonova valodas zināšanām, bija pašvaldības vadītāja spējas atrast nepieciešamo «politisko aizmuguri». Ilgi viņš pārstāvēja «Saskaņas centru». Taču ne jau politiskā pārliecība, bet gan saimnieciskais izdevīgums esot Agafonovu pārliecinājis pamest šo politisko spēku. «Tobrīd nebija Eiropas projektu, bet bija budžeta nauda. Partijas vienmēr palīdzēja saviem mēriem. Kad pieņēma izmaiņas budžetā, tad kaut ko «piemeta», bet man uzreiz ļāva saprast: «Tu neko nedabūsi! Tu esi opozīcijā, tu neko nedabūsi!»» atstāsta Agafonovs. Agafonovs iestājās «Latgales partijā». Nākamajās pašvaldību vēlēšanās viņš plānojot startēt no tā dēvēto latvisko partiju apvienotā saraksta. Tajā ietilpstot gan Nacionālā apvienība, gan Zaļo un zemnieku savienība, gan «Vienotība». «Nū, dažus teikumus viņš varēja pateikt. Viņš saprot latviski,» norāda «Latgales partijas» valdes loceklis, Saeimas deputāts Aldis Adamovičs. Viņš turpina, ka «mums «Latgales partijā» ir vairāki cilvēki, kas nezina latviešu valodu, protams, ne priekšsēdētāji, bet tāds ir tas nacionālais sastāvs tur».

Pēc Agafonova iestāšanās «Latgales partijā», viņu sāka apciemot valsts augstākās amatpersonas. Zilupē paviesojusies gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), kura atteicās komentēt savu «tet-a-tet sarunu» ar Agafonovu, gan citu valdošo partiju ministri. Taču visi kā viens nav publiski izteikušies par Agafonova, visticamāk, vājajām latviešu valodas zināšanām. «Es domāju, ka bija gan krieviski, gan latviski,» par to, kādā valodā sarunājušies, atklāj labklājības ministrs Jānis Reirs («Vienotība»). Taču uz «De facto» jautājumu, kāpēc ar pašvaldības vadītāju runājis krieviski, nevis valsts valodā, Reirs pēc būtības neatbild: «Es nevairos sniegt intervijas krievu medijiem. Es uzskatu, ka varu izvēlēties sarunu valodu, kādu es vēlos.» Arī satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS) neesot mulsinājis tas, ka Agafonovs runājis krieviski: «Es domāju, ka nē, jo cilvēki, kas dzīvo šajos novados, strādā pilnīgi atbildīgi.»

Līdz šim nepietiekošas valsts valodas zināšanas pašvaldībās VVC konstatēja deputātiem. Augstākais sods, ko VVC tiesvedības gaitā var pieprasīt, ir – deputāta mandāta anulēšana.

Deputātus nevar atlaist no darba par valsts valodas nezināšanu

Balvu deputātu Ivanu Baranovu «Valsts valodas centrs» iesūdzēja tiesā, jo viņam ir amatam neatbilstoši zemas latviešu valodas zināšanas. Lai arī valodas centrs pie Baranova pārbaudes ķērās uzreiz pēc vēlēšanām 2013.gadā, lieta par mandāta atņemšanu tiesā pēdējā instancē vēl nebūs izskatīta, kaut tūdaļ jau būs klāt nākamās vēlēšanas.

Balvu deputātu Ivanu Baranovu «Valsts valodas centrs» iesūdzēja tiesā, jo viņam ir amatam neatbilstoši zemas latviešu valodas zināšanas. Lai arī valodas centrs pie Baranova pārbaudes ķērās uzreiz pēc vēlēšanām 2013.gadā, lieta par mandāta atņemšanu tiesā pēdējā instancē vēl nebūs izskatīta, kaut tūdaļ jau būs klāt nākamās vēlēšanas.

Balvu domes deputāts Ivans Baranovs ir pirmais tautas kalps, pret kuru Valsts valodas centrs vērsies tiesā, prasot viņam atņemt mandātu. Vispirms Balvu tiesa un tad Latgales apgabaltiesa pilnībā apmierināja Valodas centra prasību. Šobrīd Baranovs lietu pārsūdzējis Augstākajā tiesā.

Februārī deputāts no Nekā personīga aizmuka un savus komentārus par tiesvedību nesniedza. Bet Valsts valodas centra inspektori Baranovu burtiski «dzenāja rokās» pusotru gadu.

SARMĪTE PĀVULĒNA, Valsts valodas centra valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja:

Mēs vispirms sazināmies ar domes priekšsēdētāju. Mēs rakstījām vēstules, ka būsim konkrēti tajā un tajā dienā.. Lūdzu nodrošināt telpu un šim deputātam iespēju būt uz tikšanos ar inspektoru. Diemžēl visbiežāk bija tā, ka no domes nāca vēstules, ka «mēs atvainojamies, bet šis deputāts nebūs, jo viņam ir kādas citas darīšanas».

Nepilnu mēnesi pēc pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā Valsts valodas centrs saņēma iesniegumu no vietējā laikraksta «Vaduguns». Ka jau trešajā sasaukumā ievēlētais deputāts Baranovs nav pienācīgi apguvis latviešu valodu.

ARTŪRS LOČMELIS, Balvu laikraksta «Vaduguns» žurnālists:

To, ka viņš, iespējams, nepārzina valsts valodu, tas jau bija principā zināms. Un tad arī radās ideja, ka tā problēma ir kaut ka jārisina, un mēs no laikraksta «Vaduguns» uzrakstījām oficiālu iesniegumu Valsts valodas centram.

Sanāk tā, ka jūsu iesnieguma dēļ tā «šmuce» arī viņam sākās?

Nu principā jā – var teikt, ka tā ir mūsu iniciatīva, un ja tā var teikt – pateicoties mums.

2013.gada jūlijā uz domes sēdi ieradās valodas inspektore, lai pārliecinātos par Baranova valodas zināšanām. Deputāts sēdē nerunāja, bet pēc tam no inspektores aizbēga. Tāpēc noskaidrot viņa valodas prasmes neizdevās. Sazvanīts Baranovs attaisnojās, ka ir ļoti aizņemts un satikties nevar.

2013.gada 19.jūlijs – Balvu dome saņēma Valsts valodas centra vēstuli ar lūgumu nodrošināt, ka inspektors var satikt deputātu sēdē pēc divām nedēļām.

2013.gada augusts – valodas inspektori vēl divas reizes brauca uz Balviem, bet Baranovam laiks sarunai neatradās.

2013.gada 12.septembris – uz domes sēdi kopā ar inspektori ieradās arī Valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis. Arī no viņa Baranovs izvairījās.

2013.gada 7.novembris – Valodas centrs rakstīja kārtējo vēstuli Balvu mēram, lai viņš nodrošina iespēju satikt deputātu.

2013.gada 17.decembris – decembrī beidzot notiek inspektora un deputāta saruna. Uz vairākiem jautājumiem Baranovs atbild tikai tad, ja tie pārfrāzēti krieviski. Uz jautājumu, kādas ir viņa kā deputāta tiesības, piedaloties domes sēdēs, Baranova atbilde bijusi «katra ceturtdiena». Inspektors secināja – «deputāts nemāk valsts valodu tādā līmenī, kāds nepieciešams pienākumu veikšanai». Likums nosaka, ka deputātam jāļauj pamācīties 6 mēnešus un pēc tam jārīko atkārtota pārbaude. Baranovs apsolīja laboties.

2014.gada 4.augusts – inspektori mēģināja atkārtoti tikties ar deputātu. Bet tieši tajā nedēļā Baranovam bija darba nespējas lapa. Tikšanos pārcēla uz oktobri.

2014.gada 27.oktobris – deputāts, iepriekš nebrīdinot, uz sarunu ar uz Balviem atbraukušajiem valodas inspektoriem neieradās.

2015.gada 7.janvāris – pienācis jauns gads. Valodas centra direktors Balvu domes priekšsēdētājam raksta lūgumu, lai viņš nodrošina sarunu ar deputātu 20.janvārī.

2015.gada 16.janvāris – Balvu mērs atbild, ka deputāts uz pārbaudi neieradīsies, jo Baranovs tieši tajā laikā atradīsies Krievijā, kur mācoties Tautsaimniecības un municipālā dienesta Krievijas akadēmijā. Valodas centrs lūdz iespēju ar deputātu tikties 16.februārī.

2015.gada marts – tikšanās nenotiek un Valodas centrs pagājušā gada martā iesniedz pret deputātu prasību tiesā. Divās instancēs nolemts, ka Baranovam par valodas nezināšanu mandāts jāatņem.

Šonedēļ deputāts uz Balvu domes sēdi neieradās, jo kārtējo reizi pēkšņi esot kaut kur aizbraucis.

SVETLANA PAVLOVSKA, Balvu domes deputāte (Saskaņa):

Nu, principā es zinu, ka viņš ir kaut kur aizbraukusi. Bet patiešām – kurā vietā, es nezinu. Točno, ka viņš nav Latvijā. To es zinu. Šodien točno nav. Viņš no rīta man zvanīja, ka nebūs.

Kā jūs raugāties, ka vēl pirms sākās tiesvedība, viņš labu laiku izvairījās tikties ar valodas inspektoriem?

ANDRIS KAZINOVSKIS, Balvu domes priekšsēdētājs (Zaļo un zemnieku savienība): Nu, grūti man spriest. Tā ir katra personīga rīcība. Deputātu. Es jau nevaru…

Bet jūs jau bijāt tie, kam Valsts valodas centrs rakstīja. Lai nodrošināt tikšanos, bet jums nekādi neizdevās.

Mēs savus pienākumus pildījām. Mēs jau nevaram aiz rokas paņemt un aizvest. Un nosēdināt. Mēs darījām zināmu. Bet konkrētais deputāts ir pieaudzis cilvēks. Viņš rīkojas attiecīgi savām… saviem ieskatiem un vajadzībām.

Augstākajā tiesā, kur Baranova lieta nonākusi, tā nevirzīsies strauji. Iemesls tam esot tiesu reforma, kuras dēļ tur izveidojies civillietu sastrēgums.

IVARS BIČKOVIČS, Augstākās tiesas priekšsēdētājs:

Tā nosacītā problēmzona jeb kur šie termiņi ir atšķirīgi… Joprojām viņi ir pietiekami lieli. Tas ir apmēram gads, nedaudz virs gada – tas ir civildepartaments. Tāda ir situācija.

Jūsuprāt – kāpēc sastrēgums ir radies?

DZINTARS RASNAČS, tieslietu ministrs (Nacionālā apvienība): Tas sastrēgums ir radies reformējot… Kā zināt – mums tiesu līmeņi un instances nebija vienādi. Mums bija sadalīti. Un, pārejot uz tīro instanču tiesu sistēmu, acīmredzot ļoti daudz tās lietas, kas bija uzkrājušās vēl no krīzes un pēckrīzes laikiem, izejot pirmo, otro, trešo līmeni, tieši pēdējos 2-3 gados bija nonākušas Augstākajā tiesā.

Pēc aptuveni pusgada notiks tiesas Rīcības sēde. Tajā spriedīs, vai lietu pieņemt skatīšanai. Ja kasācijas lietu ierosinās, to varētu sākt skatīt vēl pēc gada vai pusotra. Bet deputāta 4 gadu mandāts jau būs beidzies un būs notikušas nākamās pašvaldību vēlēšanas. Ja Baranovs tiks atkal ievēlēts domē, Valodas centram pārbaudes un tiesvedība būs jāsāk no sākuma.

DZINTARS RASNAČS, tieslietu ministrs (Nacionālā apvienība):

Es uzskatu, ka procesam jābūt ātrākam. Bet es zinu, kas man uzreiz oponēs, – man oponēs cilvēktiesību aizstāvji. Nu atradīsim vidusceļu. Bet tā situācija nav normāla.

Bet jūsuprāt tā nav muļķīga situācija, ka Valsts valodas centrs atklāj pārkāpumu, bet deputātu par to sodīt nevar, jo ir tik ilgs process…

DZINTARS RASNAČS, tieslietu ministrs (Nacionālā apvienība): Process ir tāds, kāds viņš ir. Nu darīsim visu, lai to paātrinātu.

Nesanāk, ka jūsu darbs ir gandrīz bezjēdzīgs, ja sanāk, ka to procesu deputāts izvelk tik garu, ka beigās ir tā – termiņš beidzas un nav pat tiesa izspriesta?

SARMĪTE PĀVULĒNA, Valsts valodas centra valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja: Nevar teikt, ka mūsu darbs ir bezjēdzīgs. Ne jau sods vai mandāta atņemšana ir mūsu galvenais darbs. Mūsu darbs ir panākt, lai deputāti saprot, ka viņiem ir jālieto valsts valoda. Mēs ļoti ceram, ka šādā veidā citi deputāti, kas turpmāk kandidēs uz vēlēšanām, padomās par to, ka ir jāprot valsts valoda augstākajā līmenī, lai varētu ieņemt deputāta amatu.

Tiesvedību Valsts valodas centrs sācis arī pret deputātu Inčukalna domē Jekaterinu Šaroku. Pirmajā instancē tiesa nolēmusi, ka viņai mandāts par valodas nezināšanu jāatņem. Šonedēļ deputāte Šaroka ieradās uz domes sēdi. Bet, pamanot Nekā Personīga kameru, viņa veikli no domes ēkas pazuda, izmantojot otru izeju, un tā arī uz sēdi neaizgāja.

Šaroka ievēlēta no Zaļo un zemnieku savienībā ietilpstošā Latvijas Zemnieku savienības saraksta. Tāpat kā Inčukalna domes priekšsēdētājs. Viņš par deputātes Šarokas valodas prasmi runā izvairīgi.

AIVARS NALIVAIKO, Inčukalna novada domes priekšsēdētājs (Latvijas Zemnieku savienība):

Šarokas kundze ir deputāte un viss notiek procesā. Tas nozīmē, ka viņa ir kā deputāte un pašlaik citu jautājumu nav. Ir valodniecības komisijas lēmums, mācību kurss ir iziets, pašlaik ir iesniegta lieta tiesvedībā un tiesa lemj.

Kādā valodā notiek saziņa ar deputāti? Un kā viņa sazinās ar kolēģiem domes sēdē?

Ar kolēģiem sēdē, kad viņai ir vajadzējis kādus jautājumus… Cik ir vajadzīgs, viņa uzdod. Saprot un ar cilvēkiem viņa komunicē. Pārstāv cilvēkus. Man nav bijusi problēma ar viņu komunicēt. Bet es arī ārpus darba telpām vai arī ārpus laika brīvā sarunā… Man netraucē arī komunicēt viņas valodā, kura viņai ir labāk saprotama. Jo viņa jau runā latviešu valodā. Ja kaut kas nav saprotams, pasaku kādu savu domu tā. Bet tā mums nav nekādu problēmu.

Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis Saeimas deputāts Armands Krauze par Inčukalna deputātes valodas nedienām nebija dzirdējis.

ARMANDS KRAUZE, Saeimas deputāts, Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis:

Pirmkārt, es esmu pārsteigts, ka LZS ir tādi deputāti. Acīmredzot viņai bija pietiekoši ilgs laiks iemācīties. Bet tiešām – ne es viņu pazīstu… Es pazīstu domes priekšsēdētāju. Neko viņš nav teicis, ka viņiem ir deputāti, kuri nepārzina valsts valodu. Viņai nāksies mācīties vai arī nolikt deputāta mandātu. Citu variantu nav. Valsts valoda ir jāzina.

Sazvanījis Inčukalna mēru, Krauze noskaidro, ka deputāte nav viņu partijas biedre, bet tikai izmantojusi Zemnieku savienību, lai startētu vēlēšanās.

Bet jūs jau nevarat piespiest nolikt mandātu, jo viņa nav jūsu partijas biedre.

ARMANDS KRAUZE, Saeimas deputāts, Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis: Arī partijas biedru nevar tā piespiest. Mēs varam tā stingri pateikt, ka mēs uzstājam, un, ja viņš neliek mandātu, mēs varam izslēgt no partijas. Bet piespiest nolikt mandātu nevar.

Bet ko šajā gadījumā?

Es jau pateicu, ka viņai ir jānoliek mandāts. Otrkārt, vēl jo vairāk – pirmās instances tiesa ir noslēgusies.

Arī Daugavpilī ir deputāti, par kuru latviešu valodas zināšanām Valsts valodas centram radušās šaubas. Diviem tautas kalpiem dots sešu mēnešu laiks zināšanas uzlabot. Bet pret Vladislavu Bojarūnu pirms dažām nedēļām iesniegta lieta tiesā.

JĀNIS LĀČPLĒSIS, Daugavpils domes priekšsēdētājs (Latgales partija):

Man nav gadījies, ka kāds ne reizi, tajā skaitā arī Bojarūns, nevarētu pildīt savus deputāta pienākumus valodas nezināšanas dēļ.

Bet ikdienā jūs ar viņu runājat latviešu valodā, viņš visu labi saprot un spēj arī latviski atbildēt?

Patiesībā visvairāk šo lietu novērtē tie cilvēki, kuri ir deleģējuši mandātu un kuru labā viņš strādā. Neesmu dzirdējis nevienu sūdzību. Man nav gadījies nonākt situācijā, kad viņš nesaprastu, kāds ir temats, par ko ir vajadzīga atbilde, un būtu neadekvāti rīkojies.

Jūs tā diplomātiski sakāt, bet jūs runājat latviešu valodā? Un viņš jums latviešu valodā atbild?

Attiecībā uz darba jautājumiem – jā, es ar viņu runāju latviešu valodā un viņš latviski atbild. Saziņā par citām lietām mēs lietojam arī krievu valodu.

Pārbaudīt deputātu kandidātus pirms vēlēšanām neļauj kāds spriedums, ko pirms 15 gadiem pieņēma Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā. Tur 9000 eiro no Latvijas valsts piedzina kāda Tautas saskaņas partijas kandidāte, kuru par sliktām valodas zināšanām Centrālā vēlēšanu komisija no vēlēšanu listes izslēdza.

Tieslietu ministrs sarunā ar Nekā Personīga minēja, ka problēmu varētu risināt, palielinot Valodas centra pilnvaras. Lai nerastos tāda situācija kā Balvos, šī iestāde par latviešu valodas nezināšanu deputātam pēc visu pārbaužu veikšanas varētu mandātu uzreiz atņemt. Un, ja deputāts tam nepiekritīs, viņš varēs centra lēmumu apstrīdēt tiesā. Tomēr par šādu ieceri ministrs nav runājis ar citiem politiķiem un, visticamāk, tik radikālas reformas diez vai izdosies īstenot.

Latviešu valodā ir vismaz 15 vārdu aukstuma apzīmēšanai

Latviešu valodā aukstuma apzīmēšanai ir vismaz 12 literārās valodas vārdu, tie visi sākas ar burtu «s», un vēl daži žargonvārdi. Stipru salu mēdz saukt par saloni, saloņu, spelgoni, spalgoni, spelgoņu, spelgu, sprēgoni, sprēgoņu un stindzeni.

«Salonis» ir novecojis vārds, kas lietots ne tikai sala, bet arī salnas un sarmas apzīmēšanai. Par sprēgoni vai sprēgoņu sauc arī trokšņu kopumu, kas rodas, kaut kam plaisājot lielā salā vai degšanas laikā. Savukārt par stindzeni mēdz saukt arī stindzinošu vēju.

Trīs vārdi – svelme, svelonis un sveloņa – tiek attiecināti gan uz stipru aukstumu, gan karstumu.

Sarunvalodā aukstuma apzīmēšanai mūsdienās bieži lieto vārdu «dubaks», mazāk izplatīts ir sinonīms «dubars». Aukstumu mēdz saukt arī par kolotunu.

Stiprs sals agrāk tika saistīts ar lauski, lausku vai lauskām. Saskaņā ar ticējumiem lauskas ir dzīvi gari, kas aukstā laikā troksni taisa. Kāds ticējums vēsta: ja dzird salā ledu, kokus vai ko citu no aukstuma plīstam, tad saka, ka tur sitot lauska puika ar pātadziņu; ja ir ļoti stiprs sals, tad strādā pats vecais lausks. Kad ziemā no liela aukstuma sāk lauskis spert sētās un ēkas pakšos, tad pēc trim dienām būs atlaida jeb atkusnis, vēsta cits ticējums.

Jau ziņots, ka Latviju piemeklējis ilgstošs aukstums, kas nav raksturīgs decembrim. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotajiem datiem diennakts vidējā gaisa temperatūra noslīdējusi pat deviņus grādus zem normas. Sinoptiķi prognozē, ka aukstums atkāpsies Ziemassvētkos, kad gaisa temperatūra pakāpsies virs nulles.

CSP: Rīgā latviešu valodu ikdienā lieto 43% iedzīvotāju, krievu valodu – 50%

Rīgā vidēji 43% iedzīvotāju ikdienā pārsvarā lieto latviešu valodu, savukārt krievu valodu – 50% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2011.gada tautas skaitīšanas dati.

Jūrmalā ikdienā pārsvarā latviešu valodu lieto vidēji 50% iedzīvotāju, savukārt krievu valodu – 43% iedzīvotāju.

Mājsaimniecībās Rīgā latviešu valodu visvairāk – 83% pastāvīgo iedzīvotāju – lieto Bieriņos un Buļļos, bet vismazāk – Daugavgrīvā – 16%, kā arī Bolderājā – 24%. Mājās krievu valodu pārsvarā lieto Daugavgrīvā – 75%, Bolderājā un Pļavniekos – 66%.

Rīgā vislielākais pastāvīgo iedzīvotāju blīvums ir Pļavniekos – 14 992 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru, Purvciemā – 11 814 cilvēki uz kvadrātkilometru, savukārt vismazākais blīvums ir Spilvē – deviņi cilvēki uz kvadrātkilometru, kā arī Kleistos – 12 cilvēki uz kvadrātkilometru.

CSP publicējusi arī republikas nozīmes pilsētu – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils – režģa kartes ar šūnas izmēru 100×100 metri, kas attēlo iedzīvotāju blīvumu un mājās pārsvarā lietoto valodu. Tās pieejamas CSP vietnē sadaļā «Kartes un telpiskie dati».

Karnīte: Integrācijā pārāk liels akcents ir uz latviešu valodu un vēsturi

Mazākumtautību iedzīvotāju integrācijas jomā pārāk liels akcents ir uz latviešu valodas un vēstures zināšanām, šodien mazākumtautību forumā Jelgavā atzina akadēmiķe Raita Karnīte. Viņa pauda, ka bieži Latvijā valda uzskats, ka integrācija ir mazākumtautību interesēs. «Taču patiesībā tas ir visas sabiedrības interesēs, īpaši tagad, kad redzam, kas notiek pasaulē,» teica Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja.

«Sabiedrība tiek dalīta divās daļās – tie, kas rāda paraugu, un tie, kam jākļūst paraugam līdzīgiem. Bet neviens negrib pieņemt kaut ko piespiedu kārtā,» uzskata Karnīte.

Viņa foruma dalībniekiem atzina, ka pārāk bieži tiek runāts tikai par etnisko integrāciju, bet integrācijai patiesībā jāaptver visas potenciāli atstumtās iedzīvotāju grupas – nabadzīgie, attālāk dzīvojošie, no ārzemēm atgriezušies tautieši.

«Pašlaik mazākumtautību integrācijas jomā pārāk liels akcents tiek likts uz latviešu valodas un vēstures zināšanām, bet jārada piederības sajūta, kopīgās vērtības, vienalga, vai tā būtu demokrātija vai patriotisms pret savu valsti. Svarīgākais ir veidot pilsonisko atbildību,» norādīja Karnīte.

Akadēmiķe ir pārliecināta, ka Latvija nevarēs izvairīties no imigrācijas plūsmas, tāpēc vietējiem jābūt gataviem sadarboties ar citu tautu pārstāvjiem.

«Nevaram slēgt robežas, sargājot sevi no imigrācijas un cenšoties pasargāt latviešu valodu. Tad Latvijā paliks viens iedzīvotājs,» pauda Karnīte.

Kā ziņots, Jelgavā šonedēļ notiek ceturtais Latvijas mazākumtautību forums «Sabiedrības saliedētība Latvijā. Iespējas un izaicinājumi», kura mērķauditorija ir Latvijas mazākumtautību pārstāvji, nevalstiskās organizācijas un attiecīgie pašvaldību speciālisti.

Forums ir iespēja mazākumtautību pārstāvjiem vismaz reizi gadā satikties, lai pārrunātu aktualitātes integrācijas jomā gan savstarpēji, gan ar lēmumu pieņēmējiem, sniegtu savus priekšlikumus par jomas attīstības perspektīvām, kā arī dalītos pieredzē.

Čigāne rosina bēgļu pabalsta saņemšanu sasaistīt arī ar latviešu valodas apguvi

Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) rosina likumā noteikt, ka nestrādājošs patvēruma meklētājs pabalstu varēs turpināt saņemt, ja cita starpā iesaistīsies valsts valodas apguves programmās.

Pašlaik Saeima ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus Patvēruma likumā, kas nosaka, ka gadījumā, ja bēglis vai alternatīvo statusu saņēmusi persona nestrādā, tad pabalsts tiks izmaksāts tikai tad, ja šis cilvēks būs reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), viņam būs bezdarbnieka statuss un viņš pildīs bezdarbnieka pienākumus.

Čigāne rosina šos nosacījumus attiecībā uz nestrādājošiem patvēruma meklētājiem papildināt ar vārdiem «tostarp iesaistās valsts valodas apguves programmās».

Kā ziņots, Saeima 1.decembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Patvēruma likumā, kas paredz patvēruma statusu saņēmušiem ārvalstniekiem pārtraukt pabalsta izmaksu, ja viņi nereģistrēsies NVA vai nepildīs bezdarbnieka pienākumus.

Tādējādi pabalsta izmaksa tiks pārtraukta gadījumos, ja persona būs atstājusi Latviju. Grozījumi paredz, ka pabalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai darbspējīgā vecumā izmaksās, ja persona strādās, pabalstu izmaksājot ne ilgāk par trīs mēnešiem kopš darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

Bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai būs tiesības saņemt vienreizējo finansiālo atbalstu un pabalstu uzturēšanās izmaksu segšanai. Bēglim būs tiesības saņemt pabalstu desmit mēnešus, bet personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, – septiņus mēnešus. Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli.

Problēma ar latviešu valodu ir visā mūsu izglītības sistēmā

Pēdējā laikā aizvien biežāk mēs diskutējam par latviešu valodas mācīšanu mazākumtautību skolās. Viss liekas tik sarežģīti un grūti… Bet problēma jau nav šajās skolās, bet gan mūsu izglītības sistēmā.

Kas vajadzīgs, lai uzlabotu izglītības sistēmu:

1. Noteikt obligātos priekšmetus 1.-4. klasei (ja mācām angļu valodu kā pirmo svešvalodu no 1. klases, tad visās skolās);
2. Noteikt obligāto stundu skaitu katram priekšmetam;
3. Latviešu valoda un lasīšana – ja ir 6 stundas nedēļā, tad arī mazākumtautību skolās;
4. Ja krievu valodu (vācu valodu) sākam mācīt no 5. klases – tad visās skolās, ieskaitot mazākumtautību skolas;
5. Mazākumtautību skolas drīkst mācīt visus priekšmetus krievu valodā, bet mūzikā māca latviešu tautas dziesmas;
6. Neviens neattur izvēlēties privātskolotājus vai speciālos pulciņus, lai papildus apgūtu valodu vai mākslu. Arī skolas var ieviest pēc stundām pulciņus.

Daudz kas mums jau ir no šā saraksta, tikai būtu jāsāk izmantot visās valsts skolās. Vienota sistēma radītu vienotu valsti un iedzīvotājus. Pārvācoties uz dzīvi citā pilsētā un nomainot skolu, bērnam nebūtu problēmas adaptēties.

Ja runā par vērtēšanas sistēmu, tad tur vispār nekā nevar saprast. Kā var būt, ja vienā pārbaudes darbā 69% ir 7, bet otrā neieskaitīts?

Bērna zināšanas ir jāvērtē ar atzīmi neatkarīgi no vecuma. 70% no klases vajadzētu mācīties virs 7 jebkurā priekšmetā, pārējiem vajadzētu būt zināšanām ne mazāk ka 50%, lai tiktu pārcelti uz nākošo klasi. Katra gada beigās ir vajadzīgs pārbaudes darbs visos priekšmetos. Sportā, zīmēšanā, mājturībā un mūzikā ir jāvērtē zināšanas un centība, nevis prasmes. Ne visi mak zīmēt vai dziedāt, bet, ja bērns iemācās dziesmai vārdus no galvas vai spēj noskriet 100 m, tad zina virs 7.

Mājasdarbi ir vēl viena tēma, kas visiem skolēniem ir smaga. Jāsāk jau ar to, ka skolēnam obligāto izglītības standartu vajadzētu apgūt ne vairāk kā 8 stundās dienā. 1. – 4. klasei ļoti vienkārši. 6 stundas skolā mācības un 2 stundas mājasdarbi, rēķinot, ka vienā priekšmetā var izpildīt mājas darbu 15 minūtes un pēc tam 5 minūtes atpūsties. Protams, mājas darbi ir jāvērtē ar atzīmēm, citādi viens bērns tiešām cenšas visu glīti izpildīt, kamēr otrs tik pusi, izdara nevīžīgi, bet abiem vienādi – ieskaitīts.

Jāatceras, ka šajā vecumā ir ļoti būtiski bērniem būt aktīviem un atrasties svaigā gaisā vismaz 2 stundas dienā. Bērni pieraduši no bērnudārzā laikiem celties 6 vai 7 no rīta, tāpēc stundas varētu sākties jau 8:00 un ar lielākiem starpbrīžiem, jo mazie bērni pārģērbjas ilgāk, iet uz tualeti ilgāk un ēd ilgāk. Stundas ilgums 40 minūtes, starpbrīdis 20 minūtes, lai bērni skolas laukumā varētu papikoties vai uzspēlēt bumbu, mierīgi paēst vai ieiet dušā pēc sporta nodarbības. Reāli stundas beigtos 13:00. Tas ļautu bērniem iziet svaigā gaisā vai apmeklēt pulciņus un vakarā ap 6 pildīt mājas darbus.

Secinājums: ir jāpārskata izglītības sistēma un jāizveido modelis, pēc kura visas skolas strādātu sekmīgi, ievērojot, ka līdz 10 gadiem vai 4. klasei visi ir tikai bērni. Bērnu nervu sistēmai ir jābūt veselai, un bērnam ir jāvēlas iet uz skolu, ja gribam paaugstināt izglītības līmeni mūsu valsti, ja gribam, lai nākotnē mūsu valstī būtu laimīgi cilvēki, kas strādā ar prieku, nevis tikai tāpēc, ka tā vajag.

Dace Bogdane

«Čillot» un «pofig» – populārākie žargonvārdi

Skolotāji novērojuši, ka visbiežāk skolēni izmanto tādus žargonvārdus kā “ķipa (it kā, laikam) un “pofig” (vienalga), kas nākuši no krievu valodas. Taču pēdējā laikā aizvien aktuālāki kļūst žargonvārdi, kas ieviesušies no angļu valodas, piemēram, čillot (atpūsties), iečekot (aplūkot, pārbaudīt), secināts Starptautiskās Dzimtās valodas dienas ietvaros notikušā Latviešu valodas aģentūras organizētajā radošo darbu konkursā.

Skolēni atzina, ka paši ikdienā visbiežāk izmanto tādus žargonvārdus kā «bračka», «mutere», «končiks», «eksis». Vidusskolēni aizvien biežāk lieto žargonvārdus, kas ieviesušies no angļu valodas, piemēram, «čillot», «iečekot» (aplūkot, pārbaudīt), kā arī vārdi, kas saistīti ar lielo plašsaziņas līdzekļu nozīmi jauniešu ikdienā, piemēram, ietvītot un feisbuks.

Aicinot iepazīt savas dzimtās valodas bagātības, jaunieši piedalījās viktorīnā «Pasaki to skaistāk!». Spēles ietvaros jaunieši sacentās, piedāvājot labākos latviskojumus jauniešu vidū biežāk izmantotajiem žargonvārdiem.

Lielākā daļa žargonvārdu bērniem bija labi pazīstami, piemēram, učene (skolotāja), bardaks (nekārtība), džeks (puisis), kompis (dators), forši (labi), besis (apnikums), un tiem aizstājējus latviešu valodā atrast nebija grūti. Lielāks izaicinājums bija vārdi, kuriem nav tieša tulkojuma, piemēram, davai (ejam, sākam, nāc un citi), vobšem (patiesībā, vārdu sakot). Lai gan teju visi klātesošie jaunieši atzina, ka šos vārdus pazīst un mēdz izmantot sarunvalodā, tomēr izteica viedokli, ka šiem vārdiem mēdz būt vairākas nozīmes un līdz ar to arī var izmantot dažādus skaidrojumus.

Daži iepriekš bieži izmantoti žargonismi bērniem bija mazāk zināmi, piemēram, bulka, kuras nozīmi (smalkmaizīte) zināja tikai daži. Bija žargonvārdi, kuri jauniešiem bija pārsteigums. Piemēram, daudzi bija izbrīnīti, ka vārdi dakteris (ārsts) un šlipse (kaklasaite) nav latviski pareizi un arī ir žargonvārdi. Dažiem (salīdzinoši jauniem) latviskojumiem bija grūtības atrast pareizo literārās valodas vārdu, piemēram, nokačāt vietā skolēni piedāvāja citus žargonismus – piemēram, nolādēt vai ielādēt – bet pareizais latviskojums ir lejupielādēt.

Visi latviskojumu autori un dalībnieki saņēma balvas no starptautiskā valodu uzņēmuma «Skrivanek Baltic» un Latviešu valodas aģentūras.

Teju 40 Rīgas bērnudārzu darbinieki labi nepārvalda valsts valodu

Kopumā teju 40 Rīgas pašvaldības bērnudārzu darbinieki – vadītāji, skolotāji, skolotāju palīgi – nepārvalda valsts valodu pietiekamā līmenī, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apkopotā informācija par Valsts valodas centra (VVC) konstatētajiem pārkāpumiem pirmsskolas izglītības iestādēs.

Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļa pārbaudēs no 2011.gada oktobra līdz 2012.gada decembrim Valsts valodas likuma prasību pārkāpumus konstatējusi vismaz 13 bērnudārzos, vienā no tiem valodas zināšanu trūkums konstatēts pat deviņiem darbiniekiem. Deviņos bērnudārzos mācību valoda ir krievu valoda, bet četros no bērnudārziem, kuros konstatēti Valsts valodas likuma pārkāpumi, mācības notiek latviešu un krievu valodā.

Rīgas 197.pirmsskolas izglītības iestādē valsts valodu atbilstošā līmenī nezināja astoņas skolotājas un viens skolotāja palīgs. Rīgas domes portālā «e-skola» pieejamā informācija liecina, ka šajā bērnudārzā mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā. Pēc VVC veiktajām pārbaudēm divas skolotājas pārtraukušas darba tiesiskās attiecības, bet septiņi darbinieki turpina darbu un pilnveido valsts valodas kompetenci, apmeklējot sabiedrības integrācijas programmas laikā organizētos kursus 80 stundu apjomā latviešu sarunvalodas uzlabošanai. Izglītības, kultūras un sporta departaments norāda, ka šo darbinieku valodas kompetence ir uzlabojusies.

Rīgas 264.pirmsskolas izglītības iestādē «Zelta atslēdziņa» latviešu valoda sagādājusi grūtības četrām skolotājām, kuras vēlāk apmeklēja sabiedrības integrācijas programmas gaitā organizētos bezmaksas kursus latviešu sarunvalodas uzlabošanai. Savukārt bērnudārza vadītājai patlaban ir darba nespēja, un veselības stāvokļa dēļ viņa plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības.

Vairāki darbinieki latviešu valodu nezina arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē «Mežrozīte», kur mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā, – kopš pārkāpumu konstatēšanas divas skolotājas apgūst valodu pašmācības ceļā, trīs skolotāja palīgi apmeklēja departamenta sabiedrības integrācijas programmas gaitā organizētos kursus 80 stundu apjomā latviešu sarunvalodas uzlabošanai, savukārt viens skolotāja palīgs pārtraucis darba tiesiskās attiecības.

Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē «Daugaviņa» valsts valodas zināšanas atbilstošā līmenī nav divām skolotājām un vienam skolotāja palīgam, taču visas darbinieces pieteikušās kursos latviešu valodas apguvei no šā gada aprīļa.

Rīgas 4.pirmsskolas izglītības iestādē «Avotiņš», kurā mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā, VVC pārbaudi nav izturējusi viena skolotāja un divi skolotāja palīgi, taču visi valsts valodas lietojuma līmeni uzlabojuši, apmeklējot sabiedrības integrācijas programmas gaitā organizētos bezmaksas kursus latviešu sarunvalodas uzlabošanai. Divas darbinieces papildus apmeklējušas arī privātus latviešu valodas kursus.

Divas Rīgas 141.pirmsskolas izglītības iestādes «Kastanītis» skolotājas kopš 2012.gada decembra apmeklē valodu centra SIA «Mirte» latviešu valodas kursus un iestādē ir nodrošināti apstākļi latviešu valodas lietošanai ikdienā, norāda departaments.

Arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē «Zilbīte» grūtības ar latviešu valodu konstatētas divām skolotājām. Viena no viņām apmeklē Rīgas pašvaldības finansētos latviešu valodas kursus, otra apgūst latviešu valodu pašmācības ceļā.

Rīgas 81.pirmsskolas izglītības iestādē latviešu valodu pietiekamā līmenī nepārvalda bērnudārza vadītāja, kurai kopš 2012.gada rudens ir darba nespēja, taču, kad viņa atgriezīsies darbā, viņu sagaida jautājums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Izglītības iestādē problēmas ar latviešu valodu konstatētas arī vienam skolotāja palīgam, taču viņš pērn apmeklēja latviešu valodas kursus, nokārtoja eksāmenu pamata līmenī un šobrīd turpina pilnveidot valsts valodas prasmju līmeni.

Rīgas 272.pirmsskolas izglītības iestādē «Pērlīte» valodas zināšanas turpina uzlabot viena skolotāja – viņa apmeklēja pašvaldības apmaksātos latviešu valodas kursus un turpina individuāli pilnveidot prasmes profesionālo pienākumu veikšanai. Rīgas 149.pirmsskolas izglītības iestādē «Saulīte» latviešu valodu nācies mācīties papildus vienam skolotāja palīgam, ko viņš arī izdarījis, apmeklējot sabiedrības integrācijas programmas gaitā organizētos kursus, taču, sasniedzot pensijas vecumu, viņš vasaras beigās izbeigs darba tiesiskās attiecības.

Uzlabojumi latviešu valodas prasmēs nepieciešami arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes «Imanta» un Rīgas 259.pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekiem. Departamenta atskaitē konkrēts darbinieku skaits, kuriem ir trūcīgas valsts valodas zināšanas, nav minēts, taču norādīts, ka «Imantas» darbinieki no šā gada aprīļa apmeklēs IU «Intas Straubergas valodu centrs» latviešu valodas kursus.

259.pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģiskie darbinieki, tostarp arī bērnudārza vadītāja Marina Tibilova, pieteikušies Latviešu valodas aģentūras tālākizglītības kursu programmā «Bilingvālais pedagoģiskais process pirmsskolā». Bērnudārza vadītāja apmeklējusi latviešu valodas kursus lingvistikas centrā «Leksis» un atkārtotā pārbaudē nav administratīvi sodīta. Savukārt vienai skolotājai, kurai valsts valodas zināšanas nebija atbilstošas, kopš 2012.gada decembra ir darba nespēja un iesniegts iesniegums par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu pēc darbnespējas laika izbeigšanas.

Kā ziņots, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes «Zvaniņš» direktore Ludmila Šalajeva nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ no darba tiks atbrīvota. Arī šajā bērnudārzā tiekot īstenotas mācību programmas gan latviešu, gan krievu valodā.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta apkopotā informācija ceturtdien, 21.martā, tiks skatīta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē. Departaments uzskata, ka nepieciešams turpināt sadarbību ar Valsts valodas centru, lai operatīvi risinātu problēmsituācijas, un Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu, kuras īsteno mazākumtautību programmas, vadītājiem nodrošināt un veicināt valsts valodas prasmi un lietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams darbinieku profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Organizējot valsts valodas apguves kursus sabiedrības integrācijas programmas ietvaros, kā prioritāti būtu nepieciešams izvirzīt valsts valodas prasmes un lietojuma līmeņa paaugstināšanu pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.

KM: latviešu valodas kursi patvēruma meklētājiem jāsāk tūlīt pēc ieceļošanas

Latviešu valodas kursi patvēruma meklētājiem būtu jāsāk tūlīt pēc ieceļošanas, Arābu kultūras centra rīkotajā diskusijā sacīja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Anita Kleinberga.

Pašlaik valsts apmaksā latviešu valodas kursus tikai pēc tam, kad iegūts bēgļa vai alternatīvais statuss. Šis process ilgst vairākus mēnešus, šajā laikā cilvēki dzīvo patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā «Mucenieki». Diskusijā izskanēja, ka valsts apmaksātie kursi pēc tam notiek reizi nedēļā, kas nav pietiekami.

Kleinberga norādīja, ka bēgļu integrācija nav tikai KM pārziņā, svarīgs ir arī darbs, mājoklis, izglītība, iedzīvošanās pašvaldībā – jautājumi, kurus tagad risina valdības izveidotā darba grupa, gatavojoties 250 bēgļu uzņemšanai no Āfrikas.

«Valoda un integrācijas kursi ir ārkārtīgi svarīgi. No pabalsta, ko šobrīd valsts piešķir, sanāk ļoti trūcīgs šis piedāvājums. Lai kvalitatīvi veiktu pasākumus un nodrošinātu, lai cilvēki iedzīvotos praktiski, vajag lielākus līdzekļus, ir jāizvērtē gan resursi, gan katras institūcijas pieredze,» sacīja Kleinberga.

Kopumā KM jūtas gatava strādāt ar bēgļiem, ņemot vērā iepriekš uzkrāto pieredzi.

«Darba ir ļoti daudz, bet mēs jūtamies diezgan gatavi tam, jo ir dažādas integrācijas kursu programmas, valodas programmas, kas ir izmantojamas šai mērķa grupai. Tāpat ir NVO sadarbības tīkls, uzņemot trešo valstu cilvēkus, arī organizācijas, kas strādā reģionos, īpaši domājam, ka ne visi paliks Rīgā,» viņa teica.

Atbildot uz jautājumu, ar kādu atzīmi viņa novērtētu līdz šim paveikto integrācijas jomā, KM pārstāve sacīja, ka liktu astoņi, lai gan atzina, ka ieildzis ir nepilsoņu jautājums.

Jau ziņots, ka pirmdien notiek Arābu kultūras centra rīkota diskusija par NVO lomu bēgļu integrācijas jomā. Latvija gatavojas 250 Āfrikas bēgļu uzņemšanai.