«Čillot» un «pofig» – populārākie žargonvārdi

Skolotāji novērojuši, ka visbiežāk skolēni izmanto tādus žargonvārdus kā “ķipa (it kā, laikam) un “pofig” (vienalga), kas nākuši no krievu valodas. Taču pēdējā laikā aizvien aktuālāki kļūst žargonvārdi, kas ieviesušies no angļu valodas, piemēram, čillot (atpūsties), iečekot (aplūkot, pārbaudīt), secināts Starptautiskās Dzimtās valodas dienas ietvaros notikušā Latviešu valodas aģentūras organizētajā radošo darbu konkursā.

Skolēni atzina, ka paši ikdienā visbiežāk izmanto tādus žargonvārdus kā «bračka», «mutere», «končiks», «eksis». Vidusskolēni aizvien biežāk lieto žargonvārdus, kas ieviesušies no angļu valodas, piemēram, «čillot», «iečekot» (aplūkot, pārbaudīt), kā arī vārdi, kas saistīti ar lielo plašsaziņas līdzekļu nozīmi jauniešu ikdienā, piemēram, ietvītot un feisbuks.

Aicinot iepazīt savas dzimtās valodas bagātības, jaunieši piedalījās viktorīnā «Pasaki to skaistāk!». Spēles ietvaros jaunieši sacentās, piedāvājot labākos latviskojumus jauniešu vidū biežāk izmantotajiem žargonvārdiem.

Lielākā daļa žargonvārdu bērniem bija labi pazīstami, piemēram, učene (skolotāja), bardaks (nekārtība), džeks (puisis), kompis (dators), forši (labi), besis (apnikums), un tiem aizstājējus latviešu valodā atrast nebija grūti. Lielāks izaicinājums bija vārdi, kuriem nav tieša tulkojuma, piemēram, davai (ejam, sākam, nāc un citi), vobšem (patiesībā, vārdu sakot). Lai gan teju visi klātesošie jaunieši atzina, ka šos vārdus pazīst un mēdz izmantot sarunvalodā, tomēr izteica viedokli, ka šiem vārdiem mēdz būt vairākas nozīmes un līdz ar to arī var izmantot dažādus skaidrojumus.

Daži iepriekš bieži izmantoti žargonismi bērniem bija mazāk zināmi, piemēram, bulka, kuras nozīmi (smalkmaizīte) zināja tikai daži. Bija žargonvārdi, kuri jauniešiem bija pārsteigums. Piemēram, daudzi bija izbrīnīti, ka vārdi dakteris (ārsts) un šlipse (kaklasaite) nav latviski pareizi un arī ir žargonvārdi. Dažiem (salīdzinoši jauniem) latviskojumiem bija grūtības atrast pareizo literārās valodas vārdu, piemēram, nokačāt vietā skolēni piedāvāja citus žargonismus – piemēram, nolādēt vai ielādēt – bet pareizais latviskojums ir lejupielādēt.

Visi latviskojumu autori un dalībnieki saņēma balvas no starptautiskā valodu uzņēmuma «Skrivanek Baltic» un Latviešu valodas aģentūras.

Teju 40 Rīgas bērnudārzu darbinieki labi nepārvalda valsts valodu

Kopumā teju 40 Rīgas pašvaldības bērnudārzu darbinieki – vadītāji, skolotāji, skolotāju palīgi – nepārvalda valsts valodu pietiekamā līmenī, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apkopotā informācija par Valsts valodas centra (VVC) konstatētajiem pārkāpumiem pirmsskolas izglītības iestādēs.

Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļa pārbaudēs no 2011.gada oktobra līdz 2012.gada decembrim Valsts valodas likuma prasību pārkāpumus konstatējusi vismaz 13 bērnudārzos, vienā no tiem valodas zināšanu trūkums konstatēts pat deviņiem darbiniekiem. Deviņos bērnudārzos mācību valoda ir krievu valoda, bet četros no bērnudārziem, kuros konstatēti Valsts valodas likuma pārkāpumi, mācības notiek latviešu un krievu valodā.

Rīgas 197.pirmsskolas izglītības iestādē valsts valodu atbilstošā līmenī nezināja astoņas skolotājas un viens skolotāja palīgs. Rīgas domes portālā «e-skola» pieejamā informācija liecina, ka šajā bērnudārzā mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā. Pēc VVC veiktajām pārbaudēm divas skolotājas pārtraukušas darba tiesiskās attiecības, bet septiņi darbinieki turpina darbu un pilnveido valsts valodas kompetenci, apmeklējot sabiedrības integrācijas programmas laikā organizētos kursus 80 stundu apjomā latviešu sarunvalodas uzlabošanai. Izglītības, kultūras un sporta departaments norāda, ka šo darbinieku valodas kompetence ir uzlabojusies.

Rīgas 264.pirmsskolas izglītības iestādē «Zelta atslēdziņa» latviešu valoda sagādājusi grūtības četrām skolotājām, kuras vēlāk apmeklēja sabiedrības integrācijas programmas gaitā organizētos bezmaksas kursus latviešu sarunvalodas uzlabošanai. Savukārt bērnudārza vadītājai patlaban ir darba nespēja, un veselības stāvokļa dēļ viņa plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības.

Vairāki darbinieki latviešu valodu nezina arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē «Mežrozīte», kur mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā, – kopš pārkāpumu konstatēšanas divas skolotājas apgūst valodu pašmācības ceļā, trīs skolotāja palīgi apmeklēja departamenta sabiedrības integrācijas programmas gaitā organizētos kursus 80 stundu apjomā latviešu sarunvalodas uzlabošanai, savukārt viens skolotāja palīgs pārtraucis darba tiesiskās attiecības.

Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē «Daugaviņa» valsts valodas zināšanas atbilstošā līmenī nav divām skolotājām un vienam skolotāja palīgam, taču visas darbinieces pieteikušās kursos latviešu valodas apguvei no šā gada aprīļa.

Rīgas 4.pirmsskolas izglītības iestādē «Avotiņš», kurā mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā, VVC pārbaudi nav izturējusi viena skolotāja un divi skolotāja palīgi, taču visi valsts valodas lietojuma līmeni uzlabojuši, apmeklējot sabiedrības integrācijas programmas gaitā organizētos bezmaksas kursus latviešu sarunvalodas uzlabošanai. Divas darbinieces papildus apmeklējušas arī privātus latviešu valodas kursus.

Divas Rīgas 141.pirmsskolas izglītības iestādes «Kastanītis» skolotājas kopš 2012.gada decembra apmeklē valodu centra SIA «Mirte» latviešu valodas kursus un iestādē ir nodrošināti apstākļi latviešu valodas lietošanai ikdienā, norāda departaments.

Arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē «Zilbīte» grūtības ar latviešu valodu konstatētas divām skolotājām. Viena no viņām apmeklē Rīgas pašvaldības finansētos latviešu valodas kursus, otra apgūst latviešu valodu pašmācības ceļā.

Rīgas 81.pirmsskolas izglītības iestādē latviešu valodu pietiekamā līmenī nepārvalda bērnudārza vadītāja, kurai kopš 2012.gada rudens ir darba nespēja, taču, kad viņa atgriezīsies darbā, viņu sagaida jautājums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Izglītības iestādē problēmas ar latviešu valodu konstatētas arī vienam skolotāja palīgam, taču viņš pērn apmeklēja latviešu valodas kursus, nokārtoja eksāmenu pamata līmenī un šobrīd turpina pilnveidot valsts valodas prasmju līmeni.

Rīgas 272.pirmsskolas izglītības iestādē «Pērlīte» valodas zināšanas turpina uzlabot viena skolotāja – viņa apmeklēja pašvaldības apmaksātos latviešu valodas kursus un turpina individuāli pilnveidot prasmes profesionālo pienākumu veikšanai. Rīgas 149.pirmsskolas izglītības iestādē «Saulīte» latviešu valodu nācies mācīties papildus vienam skolotāja palīgam, ko viņš arī izdarījis, apmeklējot sabiedrības integrācijas programmas gaitā organizētos kursus, taču, sasniedzot pensijas vecumu, viņš vasaras beigās izbeigs darba tiesiskās attiecības.

Uzlabojumi latviešu valodas prasmēs nepieciešami arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes «Imanta» un Rīgas 259.pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekiem. Departamenta atskaitē konkrēts darbinieku skaits, kuriem ir trūcīgas valsts valodas zināšanas, nav minēts, taču norādīts, ka «Imantas» darbinieki no šā gada aprīļa apmeklēs IU «Intas Straubergas valodu centrs» latviešu valodas kursus.

259.pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģiskie darbinieki, tostarp arī bērnudārza vadītāja Marina Tibilova, pieteikušies Latviešu valodas aģentūras tālākizglītības kursu programmā «Bilingvālais pedagoģiskais process pirmsskolā». Bērnudārza vadītāja apmeklējusi latviešu valodas kursus lingvistikas centrā «Leksis» un atkārtotā pārbaudē nav administratīvi sodīta. Savukārt vienai skolotājai, kurai valsts valodas zināšanas nebija atbilstošas, kopš 2012.gada decembra ir darba nespēja un iesniegts iesniegums par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu pēc darbnespējas laika izbeigšanas.

Kā ziņots, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes «Zvaniņš» direktore Ludmila Šalajeva nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ no darba tiks atbrīvota. Arī šajā bērnudārzā tiekot īstenotas mācību programmas gan latviešu, gan krievu valodā.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta apkopotā informācija ceturtdien, 21.martā, tiks skatīta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē. Departaments uzskata, ka nepieciešams turpināt sadarbību ar Valsts valodas centru, lai operatīvi risinātu problēmsituācijas, un Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu, kuras īsteno mazākumtautību programmas, vadītājiem nodrošināt un veicināt valsts valodas prasmi un lietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams darbinieku profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Organizējot valsts valodas apguves kursus sabiedrības integrācijas programmas ietvaros, kā prioritāti būtu nepieciešams izvirzīt valsts valodas prasmes un lietojuma līmeņa paaugstināšanu pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.

KM: latviešu valodas kursi patvēruma meklētājiem jāsāk tūlīt pēc ieceļošanas

Latviešu valodas kursi patvēruma meklētājiem būtu jāsāk tūlīt pēc ieceļošanas, Arābu kultūras centra rīkotajā diskusijā sacīja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Anita Kleinberga.

Pašlaik valsts apmaksā latviešu valodas kursus tikai pēc tam, kad iegūts bēgļa vai alternatīvais statuss. Šis process ilgst vairākus mēnešus, šajā laikā cilvēki dzīvo patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā «Mucenieki». Diskusijā izskanēja, ka valsts apmaksātie kursi pēc tam notiek reizi nedēļā, kas nav pietiekami.

Kleinberga norādīja, ka bēgļu integrācija nav tikai KM pārziņā, svarīgs ir arī darbs, mājoklis, izglītība, iedzīvošanās pašvaldībā – jautājumi, kurus tagad risina valdības izveidotā darba grupa, gatavojoties 250 bēgļu uzņemšanai no Āfrikas.

«Valoda un integrācijas kursi ir ārkārtīgi svarīgi. No pabalsta, ko šobrīd valsts piešķir, sanāk ļoti trūcīgs šis piedāvājums. Lai kvalitatīvi veiktu pasākumus un nodrošinātu, lai cilvēki iedzīvotos praktiski, vajag lielākus līdzekļus, ir jāizvērtē gan resursi, gan katras institūcijas pieredze,» sacīja Kleinberga.

Kopumā KM jūtas gatava strādāt ar bēgļiem, ņemot vērā iepriekš uzkrāto pieredzi.

«Darba ir ļoti daudz, bet mēs jūtamies diezgan gatavi tam, jo ir dažādas integrācijas kursu programmas, valodas programmas, kas ir izmantojamas šai mērķa grupai. Tāpat ir NVO sadarbības tīkls, uzņemot trešo valstu cilvēkus, arī organizācijas, kas strādā reģionos, īpaši domājam, ka ne visi paliks Rīgā,» viņa teica.

Atbildot uz jautājumu, ar kādu atzīmi viņa novērtētu līdz šim paveikto integrācijas jomā, KM pārstāve sacīja, ka liktu astoņi, lai gan atzina, ka ieildzis ir nepilsoņu jautājums.

Jau ziņots, ka pirmdien notiek Arābu kultūras centra rīkota diskusija par NVO lomu bēgļu integrācijas jomā. Latvija gatavojas 250 Āfrikas bēgļu uzņemšanai.

Aptauja: Puse krievvalodīgo uzskata, ka Latvijā diskriminē latviešu valodu nezinošos

Vairāk nekā puse krievvalodīgo uzskata, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kuri nezina latviešu valodu, secināts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā.

Pētījumā «Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi» teikts, ka 56,5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu ģimenē, atbildējuši pozitīvi (jā un daļēji) uz jautājumu «Vai Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kas nezina latviešu valodu?».

Savukārt starp aptaujātajiem, kuri ģimenē izmantojuši latviešu sarunvalodu, uz šo jautājumu pozitīvu atbildi sniedza 13,9%.

Tāpat pētījumā konstatēts, ka starp nepilsoņiem to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka Latvijā tiek diskriminēti cilvēki, kuri nezina latviešu valodu ir augstāks (58,4%) nekā starp pilsoņiem (24,5%). Savukārt, visas Latvijas iedzīvotāju kontekstā, šādu uzskatu atbalstīja 29,7%.

Pētījuma veicēji norāda, ka tajā pašā laikā aptuveni puse krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt šim apgalvojumam vai ir neitrāli pret to.

Visaugstākais atbalsts jau minētajam vēstījumam ir konstatējams Latvijas pilsētās ar vislielāko krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu – Daugavpilī, Rīgā un Rēzeknē. Pārējā Latvijā atbalsts šiem vēstījumiem ir minimāls.

Pētījums veikts ar mērķi izzināt, kādas ir iespējas Latvijā pielietot nemilitārus paņēmienus valstij naidīgu mērķu sasniegšanai. Datu vākšana notika sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūrām «Factum» un SKDS. Aptauja pa visu Latviju veikta 2015.gada sākumā, bet Latgalē – 2016.gada sākumā.

Eksperti apstiprinājuši vārda «hipsteris» lietojumu latviešu valodā

Latviešu valodas ekspertu komisija lēmusi par jaunatnes subkultūras pārstāvja nosaukuma formu latviešu valodā, liecina informācija Valsts valodas centra mājaslapā.

Turpmāk latviešu valodā jaunās subkultūras pārstāvi, kas angļu valodā pazīstams kā «hipster», latviešu valodā būs jāsauc par hipsteri.

Britu laikraksts «The Guardian» iepriekš paudis nostalģiju par virkni klasisku vērtību, kas neizbēgami mainījušās līdz ar hipsteru ienākšanu mūsdienu pasaulē. Starp «hipsteru samaitātajām lietām» laikraksts izcēlis Džeimsu Bondu, riteņbraukšanu, bārdu audzēšanu un mūzikas festivālus.

Izdevums sūrojas par mūsdienu stilīgo jauniešu subkultūras ietekmi uz britu superspiega Džeimsa Bonda tēlu, mežonīgu uzdzīvi un seksīgas ainiņas aizstājot ar adītām jakām un jefiņu brillēm.

Melnajā sarakstā ieļauti arī hipsteru vidū modīgie fiksiji jeb fiksētā zobrata velosipēdi un bagātīgās bārdas.

«Vispirms hipsteri samaitāja riteņbraukšanu ar saviem fiksijiem un nāves bailēm no frizūras sabojāšanas ar ķiveri. Tagad viņi ir sagrāvuši arī skriešanu. Vairs nav gana ar vieglu skrējienu parkā. Tam ir jābūt stipro skrējienam vai ultramaratonam, kas viss tiek fiksēts lietotnē.»

«Ar sejas apmatojumu agrāk lepojās nobružāti dabas mīļotāji, nomocīti dzejnieki un ģeogrāfijas skolotāji. Tagad bārda ir katram otrajam. Agrāk tā neprasīja nekādas pūles, tā bija sliņķu izvēle skūšanās vietā. Tagad tā ir apcirpta, ieskrullēta, ievaksēta un saposta kā šķirnes pūdelim. Astoņi no desmit stilīgajiem runčiem dod priekšroku ūsām,» raksta avīze.

Raksta autori pauž neapmierinātību par mūzikas festivālu gaisotnes izmaiņām, pazobojoties arī par «stilīgo jauniešu» vēlmi ar savām ikdienas gaitām nemitīgi izrādīties sociālajos tīklos.

«Agrāk festivālu būtība bija savu bremžu, drēbju un saprāta zaudēšana atklātā laukā. Tagad festivāli ir kā hipsteru izturības pārbaude. Jānakšņo modīgā teltī, jāģērbjas kā uz skatuves, jāēd autentiskākajā ielas pārtikas busiņā, jāmalko pareizais mājdarītāju alus un jānoķer vismazpazīstamākās grupas – visu iepriekš minēto cītīgi dokumentējot sociālajos medijos,» sūrojas «The Guardian».

Latviešu valoda Latgalē ir diskriminēta

Latgalē lielākā daļa iedzīvotāju nobalsoja par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzskata, ka nevis krievu valoda, bet gan latviešu valoda Latgalē ir diskriminēta.

Viņš šorīt intervijā Latvijas radio pauda uzskatu, ka pēc referenduma svarīgāks jautājums ir ne tikai par latviešu valodas prasmēm, bet gan lojalitāti Latvijas valstij, par tās atzīšanu.

«Diemžēl vēsture ir tāda, ka visos okupācijas režīmos un arī neatkarības cīņās bija cilvēki, kuri perfekti pārvaldīja latviešu valodu, bet tajā pašā laikā viņi neatzina šo valsti un cīnījās pret šīs valsts atjaunošanu, un cīnās vēl šodien.

Droši vien kāda daļa (ceru, ka tā ir ļoti, ļoti maza daļa) no tiem cilvēkiem, kuri balsoja par krievu valodu, bija cilvēki, kuri neatzīst šo valsti.»

Tāpēc jāaizdomājas, vai mēs kā latvieši, pēdējos 20 gadus nepārtraukti nonicinot savu valsti, neesam panākuši, ka arī citi cilvēki, kuri šeit dzīvo, to nonicina un nerūpējas.

Jaunsleinis uzskata, ka latviešu valoda Latgales reģionā ir diskriminēta. Visi to esot zinājuši 20 gadus, bet nekas neesot darīts.

«Jautājums nav par krievu valodas diskrimināciju, jautājums ir par latviešu valodas diskrimināciju šajos reģionos. Mums šeit būtu jāpalīdz.

Miers un stabilitāte valstī ir tikai tāpēc, ka šos 20 gadus nevienā pašvaldībā nekad nevienam citu tautību cilvēkam, neatkarīgi no viņa nacionalitātes, nekad nav atteikta palīdzība, neskatoties, vai viņš pārvalda vai nepārvalda latviešu valodu.”

Reālā dzīvē pirmajā vietā ir cilvēka vajadzības, nevis valsts valodas prasmes. Tas esot nodrošinājis stabilitāti un mieru. Tāpēc arī sabiedrībā nav spēcīgā dalījuma.

Pēc referenduma ir jāizdara secinājumi par valsts nākotnes attīstību un ekonomisko situāciju valstī.

Viņš uzskata, ka no valsts puses īpašai pieejai jābūt ne tikai Latgalei, bet vispār lauku rajoniem un arī pierobežai.

Jau ziņots, ka Latgalē lielākā daļa iedzīvotāju – aptuveni puse no balsstiesīgajiem – nobalsoja par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Visvairāk iedzīvotāju pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latgalē nobalsojuši Rugāju novadā – 94,21% no kopējā reģistrēto vēlētāju skaita.

Kopumā Latvijas pilsoņi sestdienas referendumā nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu.

Vārdu «barista» latviešu valodā aizstās ar kafijas bārmenis un kafijas bārmene

Valsts valodas komisija nolēmusi svešvārdu «barista» latviešu valodā aizstāt ar apzīmējumiem «kafijas bārmenis» un «kafijas bārmene», liecina publikācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Tāpat latviskoti vairāki ēdienu nosaukumi, piemēram, olbaltuma cepumi, ko franču valodā dēvē par «meringue», ir jādēvē par bezē, itāļu cūkgaļas veltnis «pancetta» – par pančetu, japāņu gaumē pagatavota baltmaizes rīvmaize – par panko, bet saldināts putukrējuma ar vaniļu vai citu aromatizētāju «creme chantilly» – par putukrējumu.

Lēmums pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē, kas notika marta sākumā.

Latgaliešu valodu ikdienā lieto 8,8% Latvijas iedzīvotāju

Latgaliešu valodu ikdienā lieto 8,8% Latvijas iedzīvotāju, tostarp Latgalē ikdienā latgaliski sarunājas 35,5% cilvēku, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), kas šos statistikas datus sagatavojusi arī latgaliešu valodā.

Tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijā 2011.gada 1.martā bija 164,5 tūkstoši cilvēku, kas ikdienā lieto latgaliešu valodu. Visvairāk tajā runā Latgalē, kur dzīvo 97,6 tūkstoši latgaliešu valodā runājošu cilvēku. Salīdzinoši daudz latgaliešu valodas lietotāju ir sastopami arī Rīgā – 29,4 tūkstoši – un Pierīgas reģionā – 14,4 tūkstoši.

Latgaliešu valodu ikdienā lieto 8,8% Latvijas iedzīvotāju, savukārt starp tiem, kuri mājās pārsvarā lieto latviešu valodu, latgaliešu valodā ikdienā runā 10,6%. Starp iedzīvotājiem, kuri mājās pārsvarā lieto krievu valodu, latgaliešu valodā ikdienā runā tikai 5,8%.

Visbiežāk latgaliešu valoda tiek lietota Latgalē, kur trešā daļa iedzīvotāju (35,5%) to lieto ikdienā. Visbiežāk latgaliešu valoda tiek lietota Kārsavas, Baltinavas un Varakļānu novadā, kur vairāk nekā trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ikdienā sarunājas latgaliski. Latgales lielajās pilsētās latgaliešu valoda tiek lietota salīdzinoši retāk – Rēzeknē to lieto 40,5% iedzīvotāju ikdienā, Daugavpilī tikai 9,3% ikdienā sarunājas latgaliski.

Tikmēr deviņi no desmit Ciblas (94,7%), Kārsavas (94,0%), Riebiņu (91,5%), Rēzeknes (90,9%), Baltinavas (90,0%) novada latviešu valodā runājošajiem iedzīvotājiem ikdienā lieto latgaliešu valodu. Turpretī Latgales lielo pilsētu latviski runājošo iedzīvotāju vidū latgaliešu valoda tiek lietota retāk – Rēzeknē 76,9% un Daugavpilī 46,3%.

«Diemžēl no vienā laika momentā fiksētas informācijas tiešus secinājumus par latgaliešu valodā runājošo iedzīvotāju skaita izmaiņām nevar izdarīt. Tomēr, vērtējot netieši, jāatzīst, ka latgaliešu valodu ikdienā biežāk lieto vecāka gadagājuma Latvijas iedzīvotāji. Ja līdz 20 gadu vecumam latgaliešu valodu lieto tikai 6% iedzīvotāju, tad pēc 70 gadu vecuma latgaliešu valodu ikdienā lieto jau gandrīz 10% iedzīvotāju,» norāda CSP.

Latgaliešu valodā runājošo vidējais vecums ir 46,2 gadi, kas ir augstāks nekā Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums – 41,6 gadi.

«Balstoties tikai uz šiem rezultātiem, iespējams izteikt prognozes, ka nākotnē latgaliešu valodā runājošo skaits varētu samazināties,» secina CSP.

Prezidents saskata nepieciešamību sekmēt latviešu valodas apguvi un pilsonisko izglītību

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, iepazīstoties ar otrdien publicēto Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu, secinājis, ka vēl ir pietiekami daudz darāmā, lai Latvijas sabiedrība kļūtu saliedētāka.

Kā norādīja viņa preses padomnieks Jānis Siksnis, Vējonis uzskata, ka ir svarīgi veicināt ikviena iedzīvotāja piederības sajūtu Latvijas valstij. Tāpat nepieciešams sekmēt latviešu valodas apguvi, veicināt pilsonisko izglītību un izpratni par Latvijas vēsturi.

Siksnis stāstīja: pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas Vējonis detalizēti iepazīsies ar Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu, lai pieņemtu kādus lēmumus, kurus ekspertu ieteikumus atbalstīt un kādas būs nākamās darbības.

Šā gada pirmajā pusgadā – divdesmit piecus gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas – 32 bērni joprojām ir tikuši reģistrēti kā Latvijas nepilsoņi. Nepilsoņa statuss saskaņā ar Latvijas likumiem nozīmē, ka šī persona ir bijušās PSRS pilsonis, kuram nav ne Latvijas, ne citas valsts pilsonības.

Latvijas valsts ir veikusi pasākumus, lai atvieglotu iespēju Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem tikt atzītiem par Latvijas pilsoņiem. Tomēr ne visi vecāki izmanto likumā paredzēto iespēju reģistrēt savu dzimušo bērnu kā Latvijas pilsoni, norādīja Siksnis.

Šā iemesla dēļ Valsts prezidents uzskata, ka visiem Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi. «Divdesmit piecus gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir laiks izbeigt reģistrēt jaunus bijušās PSRS pilsoņus,» uzskata Vējonis.

Viņa ieskatā šim solim jātiek spertam uz nākotni, proti, jaunajiem nosacījumiem jāattiecas uz bērniem, kas vēl tikai piedzims.

«Nav šaubu, ka šiem bērniem būs visas iespējas iekļauties Latvijas sabiedrībā un kļūt par patriotiskiem Latvijas pilsoņiem. Pilngadību viņi sasniegs tikai astoņpadsmit gadus pēc šāda likuma pieņemšanas,» izteicās prezidents, kurš norādīja, ka izmaiņas būtu attiecināmas tikai uz nepilsoņu bērniem, nevis ārvalstnieku bērniem.

Esošajiem nepilsoņiem, tostarp šo bērnu vecākiem, jāsaglabā līdzšinējā kārtība, proti, individuāla naturalizācija vai bērnu atzīšana par pilsoni pēc vecāku vai paša bērna paustas gribas.

Notiks vispasaules latviešu valodas diktāta rakstīšana. Pārbaudi savu rakstītprasmi!

Sestdien, 15.oktobrī, plkst. 12.00 Ventspils Augstskolā (VeA) notiks otrā vispasaules diktāta latviešu valodā rakstīšana. Šogad diktātu Ventspilī lasīs VeA Tulkošanas studiju fakultātes lektore Diāna Neimane. Diktātam pieteikties var ikviens interesents, kurš vēlas pārbaudīt savu rakstītprasmi, portālu “Apollo”informēja Agnese Jēkabsone, Ventspils Augstskolas speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos.

Diktāta rakstīšana klātienē vienlaikus notiks sešās Latvijas pilsētās – Ventspilī, Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē -, interesenti ir aicināti pieteikties iepriekš lapā www.raksti.org, savukārt rakstīt diktātu tiešsaistē varēs tajā pat vietnē bez iepriekšējas reģistrācijas. Latviešu valodas diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš vienlaicīgi norisināsies visā pasaulē un kurā drīkst piedalīties jebkurš interesents. Turklāt diktātu var rakstīt arī anonīmi, ja persona nevēlas norādīt savu vārdu.

Gandrīz 300 vārdu garā teksta autors ir rakstnieks Pauls Bankovskis, kurš radījis tekstu speciāli diktāta vajadzībām. Labojot tekstu, atzīmes netiks liktas, taču būs norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaits, lai ikviens interesents varētu novērtēt savas zināšanas.

Organizatori norāda, ka iniciatīvas mērķis ir attīstīt latviešu valodas rakstītprasmi, audzināt cieņu pret dzimto valodu jau no bērnības, veidot ciešākas saiknes ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu.