Autors: admin

Kučinskis pēc tikšanās ar nacionālo apvienību žurnālistiem sacīja, ka jūtīgākais jautājums šodienas sarunā bija saistīts ar nacionālās apvienības vēlmi valdības deklarācijā ierakstīt, ka 2018.gadā valsts izglītības iestādēs no 1.klases mācībām jānotiek latviešu valodā.

Viņš uzsvēra, ka ar nacionālo apvienību vienojās par virzību uz to, lai skolas pakāpeniski pārietu uz apmācību latviešu valodā no 1.klases, bet «runāt par 2018.gadu pašlaik nav iespējams, jo palikuši tikai divi gadi». Līdz ar to 2018.gadu nevar ierakstīt arī deklarācijā, piebilda politiķis.

Vienlaikus Kučinskis akcentēja, ka šajā jautājumā jābūt konkrētam pasākumu plānam, lai mērķi varētu īstenot pārskatāmā nākotnē.

ESPN reklāmā Ziemassvētku vecītis, kurš iejuties NBA komisāra Adama Silvera amatā, ar videozvana starpniecību sazinās ar Porziņģi, kuru sveicina latviešu valodā, sakot: «Kristaps! Labdien!»

Basketbolists ir acīmredzami pārsteigts, norādot, ka latviešu valodu ir ļoti grūti iemācīties.

Porziņģis arī piebilst, ka Ziemassvētku vecītis noteikti nevar sagaidīt «Knicks» pret «Celtics» spēli Ziemassvētkos.

ESPN plāno nākt klajā ar vēl citām reklāmām, kurās redzams Ziemassvētku vecītis.

ESPN un raidorganizācija ABC pārraidīs visas piecas basketbola spēles, kas paredzētas 25.decembrī.

Šosezon vidēji mačā Porziņģis guvis 20,2 punktus un izcīnījis 7,6 atlēkušās bumbas zem groziem, abos rādītājos ieņemot otro vietu komandā. Tikmēr «Knicks» ar 12 uzvarām 21 spēlē ieņem piekto vietu Austrumu konferencē.

Porziņģis NBA pārsteidzoši debitēja pērn, kad viņš 72 mačos izcēlās caurmērā ar 14,3 punktiem un 7,3 atlēkušajām bumbām, kā arī 1,9 bloķētiem metieniem. Latvietis iemantoja milzu popularitāti ne tikai «Knicks» fanu vidū, bet arī visā līgā.

Valodas dzīvotspēja atkarīga no tulkojumu kvalitātes, sākot ar tehnisko un specializēto literatūru un beidzot ar daiļliteratūru, skaidro pazīstamā filoloģe.

Kā prognozē Kursīte, aptuveni pēc piecdesmit gadiem latviešu valoda kļūs pārsvarā tikai par runātu valodu, rakstītā valoda saglabāsies tikai latviešu daiļliteratūrā. Tulkojumu tikpat kā nebūs, jo tas būšot ekonomiski neizdevīgi. Pilnvērtīga valodas attīstība iespējama, ja tā aptveroši tiek lietota ne tikai valsts un pašvaldības institūcijās, bet arī privātajā jomā.

Valoda dzīvos, ja tiks nodrošināta pilnvērtīga un kvalitatīva ES institūciju oficiālo dokumentu tulkošana, kategoriska ir Kursīte.

Valodas dzīvībai nepieciešama pilnvērtīga attīstība plašsaziņas līdzekļos, sākot ar laikrakstiem un žurnāliem, televīzijas, radio un beidzot ar tīmekļa vidi, viņa saka. Ja attīstība notiks nepilnvērtīgi, tad aptuveni pēc piecdesmit gadiem latviešu valoda kļūs pārsvarā tikai par runātu valodu, rakstītā valoda saglabāsies tikai latviešu daiļliteratūrā. Pēc 100 – 150 gadiem latviešu valoda kļūs par virtuves valodu.

Tiem cilvēkiem, kuriem ir izglītība, mācības padodas labāk. Ir arī pretēji piemēri, piemēram, kādai grupai skolotāja veselu mēnesi nesekmīgi centās iemācīt pateikt «uz redzēšanos». Skolotāja izdomājusi, ka varbūt ar «visu labu» veiksies labāk, un tā izrādījusies īstā pieeja.

Patvēruma meklētājiem lielas grūtības sagādājot rakstīšana latviešu valodā, sevišķi cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni. Lasīšanas apgūšanai ir izstrādāti 550 attēli ar vārdiem par dažādiem tematiem. Pat neprotot lasīt, tiekot iegaumēts pietiekams daudzums vārdu.

Mācību grupās kopā vairāk turas tie, kuri runā arābu valodā, un tie, kuriem dzimtā ir persiešu jeb farsi valoda. Arābu valodai ir vairāki paveidi. «Man bija gadījums, kad nodarbībā blakus sēdēja divi arābi, kuri savā starpā faktiski nespēja sazināties. Es ceru, ka tie patvēruma meklētāji, kuri cītīgi mācīsies latviešu valodu, ar laiku spēs arī savstarpēji komunicēt latviski. Man ir stāstīts, ka bērni jau skraida «Muceniekos», dziedot stundā iemācītu latviešu dziesmiņu. Tas priecē,» pastāstīja Pičukāne.

Patvēruma meklētāji, kuri Latvijā ierodas no Ukrainas vai Gruzijas, zina krievu valodu un savā starpā sarunājas krieviski.

Jautāta, kāpēc patvēruma meklētāji pēc statusa saņemšanas uzreiz pamet Latviju, Pičukāne atbildēja, ka tāpat var jautāt, kāpēc Latviju pamet cilvēki, kas te dzimuši, pabeiguši vidusskolu, augstskolu. «Es jautāju skolotājām, kā viņām liekas, vai arī patvēruma meklētāji, kuri patlaban uzturas «Muceniekos», pēc statusa saņemšanas gatavojas pamest Latviju. Man atbildēja, ka viņi mācās latviešu valodu ar prieku, viņiem ir interese mācīties, bet, kā būs nākotnē, neviens nezina,» pastāstīja metodiķe.

«Kāpēc atbraucēji nepaliek Latvijā, es nezinu. Pazīstu dažas jauktās ģimenes, kuras aizbrauc prom no Latvijas sabiedrības sliktās attieksmes dēļ, piemēram, pret citas ādas krāsas cilvēkiem, sevišķi pret jaukto ģimeņu bērniem,» teica Pičukāne.