Mēnesis: 2017. gada marts

Internetā atrodama virkne nodokļu konsultācijas uzņēmumu, kas zinot, kā atvērt uzņēmumu Igaunijā. Īpaša interese par šādu iespēju uzņēmēju vidū ar jaunu sparu uzplaiksnīja gada nogalē. Tobrīd nebija skaidra mikrouzņēmumu nākotne. «de facto» sazinājās ar konsultantu, kurš google meklētājā pēc atslēgvārdiem uzrādījās kā pirmais. Mājas lapā informācija pieejama latviešu un krievu valodās. Taču birojs atrodas Igaunijā. Tallinas nomalē esošajā biroja ēkā mūs sagaida latvietis. Taču konsultēšot igaunis. Viņš zinot vietējo likumdošanu. Pirmā konsultācija esot bez maksas.

«de facto» tēlo uzņēmējus no Latvijas, kuri interesējas par Igaunijas nodokļu sistēmu. Iespējams, varētu arī atvērt firmu Igaunijā. Latvijā pašlaik pieder reklāmas aģentūra. Līdz ar to daļu darba varētu veikt arī Igaunijā. Jau sarunas pirmajās minūtēs konsultants izklāsta shēmu, kā tikt pie Latvijā esošā uzņēmuma peļņas, nodokļos nesamaksājot ne centa: «Uz gada beigām Jūs jau redzēsiet, firmai būs vai nebūs peļņa. (Es zinu, ka ir.) Ar rēķina palīdzību Jūs pārskaitāt šo naudu uz Igaunijas firmu. Šeit mums peļņas nodokļa nav.»

Konsultanti iesaka Igaunijas firmai izrakstīt fiktīvu rēķinu uzņēmumam Latvijā. Tas to apmaksā par summu, kas vienāda ar gaidāmo peļņu. Igaunijā nav peļņas nodokļa. Taču ir jāmaksā nodeva no dividendēm. Lai no nodokļa izvairītos, konsultanti iesaka aizdot naudu īpašniekam. Uz «de facto» jautājumu, ,kā Igaunijā skatās uz to, ka ņem nevis dividendes, bet aizņēmumu, konsultants atbild, ka “patiesībā, galvenais ko Igaunijā skatās, ir nodoklis pēc apgrozījuma. Tas ir galvenais, kas interesē valsti.»

Līdzīgā veidā nodokļu konsultanti iesaka izmantot priekšrocības no tā, ka Eiropas Savienības valstu starpā nav maksājams Pievienotās vērtības nodoklis. Taču tā ļaunprātīga izmantošana, izkrāpjot to no valsts, ir kriminālsodāma.

Nodokļu konsultanti nerimstas. Viņi iesaka veidu, kā izvairīties arī no darba spēka nodokļu nomaksas. Piemēram, darbinieks strādā uzņēmumā Latvijā. Par viņu tiek nomaksāti nodokļi. Papildus viņš veic pienākumus arī Igaunijas firmā. Taču Igaunijas nodokļu administrācijai viņš saka, ka nodokļus par darbu Igaunijā viņš samaksāšot savā mītnes zemē Latvijā. Taču to nedara. Rezultātā Igaunijā domā, ka nodokļi tiekot maksāti Latvijā, savukārt šeit neviens par viņa blakus darbiem nezina. Uz «de facto» piebildi, ka tas diez vai ir gluži likumīgi, konsultants atbild, ka “vienīgais, ko Jūs nedarāt, ko darbinieki nedara, viņi nedeklarē savus ienākumus Latvijā». Turklāt apstiprina, ka citi uzņēmēji tā strādājot.

Tajā pašā laikā zvērinātu advokātu biroja «Sorainen» partneris, nodokļu speciālists Jānis Taukačs ir pārliecināts, ka “šīs trīs shēmas ir absolūti melnas. Var redzēt, ka tie spēlē uz to, ka viņi attiecīgajiem ieņēmumu dienestiem nav tik acīmredzami.»

Par to, ka informācijas apmaiņa, iespējams, ir novēlota, pārliecinājās arī «de facto». No Igaunijas nodokļu administrācijas uzzinājām, ka pērn kaimiņvalstī bijuši nodarbināti 637 Latvijas pilsoņu. Taču valsts ieņēmumu dienests Latvijā šo skaitu uzzināšot vien pēc pusgada. Šobrīd tā rīcībā ir dati vien par 2015. gadu. To, ka uzņēmēji mēdz tīšuprāt izmantot šo informācijas vakuumu, apstiprina arī Igaunijas nodokļu administrācijas konsultante: “Iespējams, jā! Ja igauņu uzņēmums maksā dividendes un saņēmējs ir latvietis, latvieši vienkārši to nedeklarē.»

Pērn Valsts ieņēmumu dienests Latvijā dažādu nodokļu kontroles pasākumu rezultātā iemaksai budžetā papildus aprēķinājis 291,5 milj.eiro. Daļa no šīs summas veidojas arī no situācijām, kad atklājas biznesmeņu centieni izvairīties no nodokļu nomaksas – fiktīvie rēķini, nesamaksāti nodokļi par darbiniekiem.

“Ja tur ir iesaistīts PVN, mēs šai informācijai varam izsekot caur PVN deklarācijām. Taču jāatceras – ja uzņēmums ir nolēmis krāpties un darījums ir fiktīvs, deklarācijā viss tiks norādīts pareizi. Darījums dzīvē nebūs noticis. To mēs varam redzēt tikai pārbaudot realitātē,» norāda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.

Lai arī informācijas apmaiņa nodokļu administrāciju starpā nav tūlītēja, nesakritības datos pēc zināma laika tomēr var atklāties. Rezultātā par nodokļu konsultanta pretlikumīgo ieteikumu realizēšanu dzīvē atbildīgais būs uzņēmējs. “Tas ir mīts, ka vienkārši, nodibinot uzņēmumu Igaunijā vai citā valstī, var likumīgi samazināt nodokļu slogu. Ir nepieciešamas daudz lielākas biznesa restrukturizācijas,» secinājis Taukačs.

Labam birojam ir nepieciešamas labas mēbeles – par to ir pārliecinājies katrs veiksmīgs uzņēmējs. Lai ofisa darbinieki būtu apmierināti ar darba apstākļiem, svarīgs ir ne tikai atalgojums, bet arī vadītāja attieksme, un viens no veidiem, kā tiek pausta attieksme, ir jaunu biroja mēbeļu iegāde. Tādā veidā ofiss ne tikai tiek padarīts estētiski baudāmāks, bet vienlaikus tas ir arī vēstījums darbiniekiem, ka viņi ir svarīga šās darba vietas sastāvdaļa un viņi ir pelnījuši labas mēbeles.

VVC norādīja, ka Ēnu dienā Rīgas domes sēžu zālē Ušakovs vadījis pasākumu, kurā atbildēja uz Ēnu dienas dalībnieku jautājumiem. Pie VVC vērsās iedzīvotāji ar sūdzībām un jautājumiem, vai Rīgas domē ir pieļaujama pasākuma norise tikai krievu valodā.

Centrā skaidroja, ka Valsts valodas likums noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotie pasākumi notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā.

VVC, pamatojoties uz saņemto informāciju, uzsācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Patlaban ir nosūtīts pieprasījums Rīgas domei sniegt paskaidrojumu, kāpēc tā nav nodrošinājusi pasākumu valsts valodā, kā arī ir ierasties VVC uzaicināta par pasākuma rīkošanu atbildīgā persona.

Reaģējot uz sākto lietvedību, nedēļas nogalē Ušakovs sociālajā tīklā «Facebook» rakstīja, ka VVC esot atradis «vēl vienu iemeslu pamēģināt viņu administratīvi sodīt».

«Ziniet par ko? Stāstu – par to, ka Ēnu dienā ar savām ēnām, kas man uzdeva jautājumus krievu valodā, tāpat krievu valodā arī atbildēju,» rakstīja Ušakovs, piebilstot, ka šādai centra pozīcijai viņš nepiekrīt, turklāt VVC vēl ne reizi neesot izdevies Ušakovu sodīt.

VVC direktors Māris Baltiņš skaidroja, ka Ušakova norādītā informācija neatbilst patiesībai un mēra rīcība drīzāk ir vērtējama kā pārsteidzīgi pārspīlēta, cenšoties novērst uzmanību no situācijas būtības.

«Ēnu diena noris Latvijas teritorijā un ir paredzēta, lai visiem Latvijas skolēniem būtu iespēja iepazīt dažādu profesiju darba specifiku. Tas ir valsts mēroga organizēts pasākums, tāpēc no likuma un izglītības apguves viedokļa nevajadzētu būt diskusijām par to, kādā valodā tas notiek. Papildus jāpiebilst, ka Valsts valodas likums publiskai personai neizslēdz iespēju šāda rakstura pasākumos lietot svešvalodu, taču tādā gadījumā šai personai jānodrošina tulkojums valsts valodā, lai teikto padarītu saprotamu visiem pasākuma dalībniekiem,» teica Baltiņš.

Ušakovs aģentūrai LETA apstiprināja, ka Ēnu dienas pasākumu laikā skolēniem, kuri uzdeva jautājumus krievu valodā, šajā valodā arī atbildējis. Viņš pauda, ka likumdošana neregulē, kādā valodā viņam ir jāsniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

«Ja skolēns man uzdod jautājumu krieviski, likums neregulē, vai man ir jāatbild latviski, krieviski, angliski vai vēl kādā citā valodā,» pauda Ušakovs, piebilstot, ka «normālā sabiedrībā nevienam normālam cilvēkam neienāktu pat prātā pateikt, ka tas ir pārkāpums».

Viņš arī izteicās, ka Ēnu dienas pasākums tika translēts viņa personīgajā sociālā tīkla «Facebook» kontā, kurā viņam esot visas tiesības translēt kaut vai ķīniski.

Ja VVC uzliks sodu, tad tas tiks pārsūdzēts, solīja Ušakovs. Turklāt viņš ir gatavs arī vērsties Satversmes tiesā par šo jautājumu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par tulkojuma valsts valodā nenodrošināšanu Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos, ja normatīvais akts paredz nodrošināt tulkojumu valsts valodā, uzliek naudas sodu pasākuma rīkotājiem 35-70 eiro apmērā.

Pavasara semestrī LKA piedāvā apgūt jaunas valodu prasmes līdz šim nebijušos valodu kursos. Pirmo reizi tiks pasniegts kurss japāņu valodā pie japāņu kultūras speciālista Oļega Piščikova. Papildus ierastajam itāļu valodas kursam pie vieslektora no Itālijas Nikolā Korčeli šajā semestrī iespējams apgūt arī nīderlandiešu valodu pie Matjē Bokestāla. Pēc kursu pabeigšanas iespējams saņemt apliecinājumu par valodas apguvi A1 līmenī.

Dzejniece un LKA vieslektore Anna Auziņa palīdzēs apgūt rakstītprasmi kursā «Radošā rakstniecība: teorija un prakse», kurā studenti tiks iepazīstināti ar teksta organizēšanas paņēmieniem dzejā un īsprozā, kā arī vingrināsies tos realizēt, pildot radošos uzdevumus. Studentu patstāvīgie darbi tiks kopīgi analizēti semināros.

Lektore un producente Leonarda Ķestere dalīsies savā ilggadējā profesionālajā pieredzē kursā «Pasākumu producēšana un plānošana», kurā studenti tiks iepazīstināti ar pasākuma vietas un vides dizainu, risku un nelaimes gadījumu menedžmentu, drošu un videi draudzīgu pasākumu organizēšanu, pasākuma organizēšanas juridiski-tiesiskajiem aspektiem, pasākuma veidošanas radošajiem aspektiem – tehnisko plānu un scenāriju, radošās komandas veidošanu, pasākuma budžeta un naudas plūsmas veidošanu un pasākuma veidošanas mārketinga komunikāciju aspektiem.

Maģistra līmenī tiek piedāvāti kursi «Starptautiskie projektu menedžmenta standarti» vieslektores Tatjanas Novojevskas vadībā, kurā tiks aplūkoti starptautiskie profesionālā menedžmenta standarti, ko izstrādājusi Starptautiskā projektu menedžmenta asociācija un pēc kuriem strādā lieli uzņēmumi visā pasaulē. Lekcijas notiks angļu valodā, tādēļ īpaši aicināti tiek ārvalstu viesstudenti. Kursā «Zīmolvedība» pie vieslektores Lilitas Ozoliņas būs iespējams gūt zināšanas par zīmolvedības teorētiskajiem aspektiem un praktiskās iemaņas zīmola attīstībā un komunikācijas stratēģijas veidošanā. Savukārt vieslektors Mārtiņš Linde kursā «Grafikas dizains» praktiskos uzdevumos iepazīstinās ar programmām un rīkiem, ko ikdienā izmanto profesionāļi plakātu, bukletu, skrejlapu u.c. vizuālo materiālu veidošanā. Kursa apmeklētāji iegūs pamatprasmes darbā ar tādām programmām kā Adobe Illustrator un Adobe Photoshop.

LKA sadarbības augstskolu (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, RISEBA Audiovizuālās mediju mākslas departaments, LKA Latvijas Kultūras koledža, Rīgas Tehniskā universitāte) studentiem studiju kursu apmeklējums ir bez maksas. Pārējiem viesstudentiem par studiju kursu apguvi tiek noteikta maksa: http://www.lka.edu.lv/lv/gribu-studet-akademija/izveles-kursi-viesstudentiem/. Studiju kursa beidzēji saņem apliecību, kurā ir iekļautas ziņas par tās saņēmēju, studiju kursa nosaukumu un apjomu kredītpunktos, studiju kursa docētāja vārdu, uzvārdu, un kvalifikāciju, kā arī studiju kursa vērtējumu.

Reģistrēties kursu apmeklējumam iespējams LKA Studiju daļā no 30. janvāra līdz 15. februārim. (31. kab., [email protected], tālr. 67140174). Pirms līguma slēgšanas ieteicams apmeklēt izvēlētā kursa pirmās lekcijas, lai konsultētos ar kursa docētāju, novērotu studiju procesa norises un uzzinātu par prasībām kursa apgūšanai.

Ar visiem akadēmijas piedāvātajiem studiju kursiem iespējams iepazīties LKA mājaslapā:

Lembergs bija iesācis uzrunu ar sasveicināšanos latviešu valodā, bet pēc tam turpinājis runāt krieviski. Sarunā ar LTV viņš uzvēra tieši to, ka uzruna tikai daļēji bijusi krievu valodā. Pēc viņa domām, būtu arī komiski prasīt to, vai kādam nav vajadzīgs tulkojums latviski, ja visi klātesošie krievu valodu saprot.

VVC pārstāve Ingrīda Bērziņa norādīja, ka, pēc likumā paustā, deputātiem publiskos pasākumos ir jārunā latviski. Ja pasākumu nerīko pašvaldība, tad iespējams runāt svešvalodā, nodrošinot tulkojumu latviski.

Pasākumu 28.februārī rīkojusi «Kurzemes filharmonija». Tās vadītāja Sigita Migoļa atzina, ka Lembergs uzrunu pasākumā teicis krievu valodā, tomēr izrādei, kas tam sekojusi, tulkojums ticis nodrošināts.

VVC direktora vietniece Ingrīda Bērziņa portālu TVNET informēja, ka tiek vērtēts Bartaševiča sniegtās informācijas svešvalodās raksturs, vietnes piederība un citi jautājumi, kas ir būtiski, lai izlemtu, vai noticis pārkāpums.

Valsts valodas likums nosaka, ka valsts un pašvaldības iestādes sabiedrības informēšanai paredzēto informāciju sniedz tikai valsts valodā un tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos – svešvalodā. Savukārt Bartaševičs savā «Facebook» profilā ar pilsētas iedzīvotājiem komunicē ne tikai latviešu un latgaliešu, bet arī krievu valodā.

Jau ziņots, ka VVC piesprieda sodu Rīgas mēram Nilam Ušakovam («Saskaņa») par pašvaldības īstenoto saziņu sociālajos tīklos arī svešvalodās – krievu un angļu valodā. Ušakovs sodu samaksājis no savas kabatas un norāda, ka saistībā ar sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu atstāt spēkā VVC sodu vērsīsies Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tāpat VVC sācis pārbaudi arī par atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga («Latvijai un Ventspilij») rīcību, skatītājus kultūras namā «Jūras vārti» uzrunājot krievu valodā, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma».

Iepriekš par neatbilstošām valsts valodas zināšanām administratīvo sodu saņēmis arī Zilupes mērs Oļegs Agafonovs, kurš pašlaik savas zināšanas uzlabojis un turpina strādāt.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau iepriekš pieņēmusi lēmumu nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ tomēr nevirzīt apstiprināšanai valdībā Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amata kandidātu Melu Keniju. Viņa vietā par rektora vietas izpildītāju valdība otrdien apstiprināja Latvijas Universitātes prorektoru Jāni Ikstenu.

Ministrijā atklāj, ka tā šā paša iemesla dēļ neplāno virzīt valdībā arī «SSE Riga» līdzšinējā rektora Pālzova atkārtotu apstiprināšanu. Šādi ministrija lauzusi ilgstošo tradīciju «pievērt acis» uz abu augstskolu rektoru vājajām latviešu valodas zināšanām, ņemot vērā, ka šīs divas izglītības iestādes dibinātas kā starptautiskas sadarbības projekti un tajās mācības notiek tikai angļu valodā.

«Līdz šim, ņemot vērā, ka šīs ir specifiskas augstskolas, tie ir specifiski gadījumi, tās ir dibinātas uz starpvaldību līguma pamata, tādā ziņā šī sākotnējā pieeja bija iedot zināmu pārejas periodu. Bet tas nevar turpināties mūžīgi, augstskolām bija ar to jārēķinās. Un šobrīd Rīgas Ekonomikas augstskolas gadījumā ministrija šādu konsekventu pieeju īsteno. Mēs nevaram piemērot šādu izņēmumu bezgalīgi,» komentēja IZM Augstākās izglītības departamenta direktores vietniece Laura Treimane.

Vēstuli «SSE Riga» par atteikšanos virzīt rektora amatam Pālzovu ministrija plānojot nosūtīt tuvākajā laikā.

Augstskolā otrdien norādīja, ka rektora latviešu valodas zināšanu jautājums nekādas problēmas nesagādā, jo augstskolā mācības notiek angļu valodā.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka rektoram minimālajam valsts valodas prasmes līmenim ir jāatbilst augstākā jeb C līmeņa pirmajai pakāpei.