Latgalē lielākā daļa iedzīvotāju nobalsoja par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzskata, ka nevis krievu valoda, bet gan latviešu valoda Latgalē ir diskriminēta.
Viņš šorīt intervijā Latvijas radio pauda uzskatu, ka pēc referenduma svarīgāks jautājums ir ne tikai par latviešu valodas prasmēm, bet gan lojalitāti Latvijas valstij, par tās atzīšanu.
«Diemžēl vēsture ir tāda, ka visos okupācijas režīmos un arī neatkarības cīņās bija cilvēki, kuri perfekti pārvaldīja latviešu valodu, bet tajā pašā laikā viņi neatzina šo valsti un cīnījās pret šīs valsts atjaunošanu, un cīnās vēl šodien.
Droši vien kāda daļa (ceru, ka tā ir ļoti, ļoti maza daļa) no tiem cilvēkiem, kuri balsoja par krievu valodu, bija cilvēki, kuri neatzīst šo valsti.»
Tāpēc jāaizdomājas, vai mēs kā latvieši, pēdējos 20 gadus nepārtraukti nonicinot savu valsti, neesam panākuši, ka arī citi cilvēki, kuri šeit dzīvo, to nonicina un nerūpējas.
Jaunsleinis uzskata, ka latviešu valoda Latgales reģionā ir diskriminēta. Visi to esot zinājuši 20 gadus, bet nekas neesot darīts.
«Jautājums nav par krievu valodas diskrimināciju, jautājums ir par latviešu valodas diskrimināciju šajos reģionos. Mums šeit būtu jāpalīdz.
Miers un stabilitāte valstī ir tikai tāpēc, ka šos 20 gadus nevienā pašvaldībā nekad nevienam citu tautību cilvēkam, neatkarīgi no viņa nacionalitātes, nekad nav atteikta palīdzība, neskatoties, vai viņš pārvalda vai nepārvalda latviešu valodu.”
Reālā dzīvē pirmajā vietā ir cilvēka vajadzības, nevis valsts valodas prasmes. Tas esot nodrošinājis stabilitāti un mieru. Tāpēc arī sabiedrībā nav spēcīgā dalījuma.
Pēc referenduma ir jāizdara secinājumi par valsts nākotnes attīstību un ekonomisko situāciju valstī.
Viņš uzskata, ka no valsts puses īpašai pieejai jābūt ne tikai Latgalei, bet vispār lauku rajoniem un arī pierobežai.
Jau ziņots, ka Latgalē lielākā daļa iedzīvotāju – aptuveni puse no balsstiesīgajiem – nobalsoja par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Visvairāk iedzīvotāju pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latgalē nobalsojuši Rugāju novadā – 94,21% no kopējā reģistrēto vēlētāju skaita.
Kopumā Latvijas pilsoņi sestdienas referendumā nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu.