Skolotāji novērojuši, ka visbiežāk skolēni izmanto tādus žargonvārdus kā “ķipa (it kā, laikam) un “pofig” (vienalga), kas nākuši no krievu valodas. Taču pēdējā laikā aizvien aktuālāki kļūst žargonvārdi, kas ieviesušies no angļu valodas, piemēram, čillot (atpūsties), iečekot (aplūkot, pārbaudīt), secināts Starptautiskās Dzimtās valodas dienas ietvaros notikušā Latviešu valodas aģentūras organizētajā radošo darbu konkursā.
Skolēni atzina, ka paši ikdienā visbiežāk izmanto tādus žargonvārdus kā «bračka», «mutere», «končiks», «eksis». Vidusskolēni aizvien biežāk lieto žargonvārdus, kas ieviesušies no angļu valodas, piemēram, «čillot», «iečekot» (aplūkot, pārbaudīt), kā arī vārdi, kas saistīti ar lielo plašsaziņas līdzekļu nozīmi jauniešu ikdienā, piemēram, ietvītot un feisbuks.
Aicinot iepazīt savas dzimtās valodas bagātības, jaunieši piedalījās viktorīnā «Pasaki to skaistāk!». Spēles ietvaros jaunieši sacentās, piedāvājot labākos latviskojumus jauniešu vidū biežāk izmantotajiem žargonvārdiem.
Lielākā daļa žargonvārdu bērniem bija labi pazīstami, piemēram, učene (skolotāja), bardaks (nekārtība), džeks (puisis), kompis (dators), forši (labi), besis (apnikums), un tiem aizstājējus latviešu valodā atrast nebija grūti. Lielāks izaicinājums bija vārdi, kuriem nav tieša tulkojuma, piemēram, davai (ejam, sākam, nāc un citi), vobšem (patiesībā, vārdu sakot). Lai gan teju visi klātesošie jaunieši atzina, ka šos vārdus pazīst un mēdz izmantot sarunvalodā, tomēr izteica viedokli, ka šiem vārdiem mēdz būt vairākas nozīmes un līdz ar to arī var izmantot dažādus skaidrojumus.
Daži iepriekš bieži izmantoti žargonismi bērniem bija mazāk zināmi, piemēram, bulka, kuras nozīmi (smalkmaizīte) zināja tikai daži. Bija žargonvārdi, kuri jauniešiem bija pārsteigums. Piemēram, daudzi bija izbrīnīti, ka vārdi dakteris (ārsts) un šlipse (kaklasaite) nav latviski pareizi un arī ir žargonvārdi. Dažiem (salīdzinoši jauniem) latviskojumiem bija grūtības atrast pareizo literārās valodas vārdu, piemēram, nokačāt vietā skolēni piedāvāja citus žargonismus – piemēram, nolādēt vai ielādēt – bet pareizais latviskojums ir lejupielādēt.
Visi latviskojumu autori un dalībnieki saņēma balvas no starptautiskā valodu uzņēmuma «Skrivanek Baltic» un Latviešu valodas aģentūras.